SIA „Madonas namsaimnieks" ir viens no tiem Madonas pašvaldības uzņēmumiem, kura darbība iepriekšējos gados izpelnījusies neviennozīmīgu iedzīvotāju un domes deputātu vērtējumu. Par spīti tam laikā, kad pirms dažiem mēnešiem tika meklēts jauns uzņēmuma vadītājs, kandidātu uz amatu netrūka. No 18 kandidatūrām Madonas novada pašvaldības dome par piemērotāko pretendentu atzina nu jau bijušo Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītāju OSVALDU LUCĀNU. Piedāvājam sarunu ar jauno uzņēmuma valdes locekli.
– Nāku no Varakļāniem. Darba gaitas lielākoties bija saistītas ar dzelzceļa sfēru un uzņēmējdarbību Rīgā. 2002. gadā pārņēmām šaursliežu dzelzceļu Gulbene-Alūksne un izveidojām vienu no pirmajām privātajām kompānijām, kas ieguva licenci pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu. Tolaik aktīvi darbojos arī Latvijas Dzelzceļnieku biedrībā. Sapratām, ka šaursliežu dzelzceļš un bānītis ir jāsaglabā nākamajām paaudzēm, bet minēto dzelzceļa posmu bija jau plānots slēgt. Mēs, būdami entuziasti, ar pašvaldības palīdzību tomēr atradām risinājumu un atsākām posmu apsaimniekot. Bānītis kļuva populārs un interesants gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem un joprojām tāds ir.
Uzņēmumu vadīju 8 gadus, taču tad pēc novadu vēlēšanām 2009. gadā man kā bezpartijiskam piedāvāja vadīt Gulbenes pilsētas pārvaldi. Līdz tam biju darbojies arī Gulbenes pilsētas domē kā deputāts, līdz ar to darba specifika nebija sveša.
– Kādēļ izvēlējāties pārvaldnieka amatu Gulbenē nomainīt pret pašvaldības uzņēmuma vadītāja darbu Madonā?
– Izvēli noteica tas, ka 90. gados iegādājos māju Zelgauskā. Ēka ir sena, un, kad to nopirku, tai nebija nedz logu, nedz durvju. Arhīvos dokumentus par mājas vecumu man nav izdevies sameklēt, taču tā, iespējams, tika uzcelta 19. gadsimta vidū vai pat senāk. Visus šos gadus īpašumu esmu uzturējis un, cik vien līdzekļi ļāvuši, atjaunojis. Pirms kāda laika uzzināju, ka Madonā atbrīvojusies SIA „Madonas namsaimnieks" vadītāja vieta, un, tā kā gan uzņēmuma vadīšanas, gan „Namsaimnieka" darba specifika man nav sveša, nolēmu uz amatu pieteikties, jo šis darbs būtu arī tuvāk mājām.
– Konkurss uz amatu bija neierasti sīvs. Pieteicās 18 kandidātu. Vai konkurence nebaidīja?
– Pirmkārt, man nav raksturīgi no kaut kā bīties, un, otrkārt, konkursu vērtēju kā labu iespēju pārbaudīt savas spējas, kā arī gūt jaunu informāciju par to, kādas ir ar konkrēto jomu saistītās problēmas un to risinājumi Madonas novadā, kā vietējā situācija atšķiras no tās, kas ir Gulbenē. Arī ja nebūtu ieguvis amatu, no šī procesa būtu guvis gan informāciju, gan pieredzi, kas palīdzētu darbā.
– Kas jūsu vērtējumā bija tās lietas, kuras deputātiem lika atbalstīt tieši jūsu kandidatūru?
– Es nepiedāvāju gaisa pilis, bet to, ko šajā situācijā uzņēmums ar tam pieejamajiem līdzekļiem spēj paveikt. Zinu, ka uzņēmums un tā darbība gan Madonas novada iedzīvotājiem, gan politiķiem ir ļoti jutīgs temats. Pirms talkas uzņēmuma darbiniekiem teicu, ka mums jāstrādā ar saukli, ka esam labākie, bet tas ir jāpierāda ar pašu darbu. Namu apsaimniekošanā mums ir jābūt atvērtiem komunikācijai ar māju vecākajiem un iedzīvotājiem. Ir jāsaprot, ka iedzīvotāji vēlas lētu un kvalitatīvu pakalpojumu, bet no uzņēmuma puses dzīvotspējīgs būs tas, kas spēs to nodrošināt. Taču jāsaprot, ka par velti neviens nestrādās. Dzīve kļūst dārgāka – degviela, apkure, rezerves daļas utt. Biju nedaudz pārsteigts, ka kopš 2006. gada uzņēmuma pakalpojumu cenas nav mainījušās, bet, piemēram, degvielas cena, kas ietekmē vairākas izdevumu pozīcijas, ir augusi trīskārt.
– Kādas paralēles varat vilkt starp situāciju komunālajā saimniecībā Gulbenē un Madonā?
– Kardinālu atšķirību darba organizācijā nav, tās ir tikai niansēs. Kā iedzīvotājs varu tikai priecāties, ka Madonas pašvaldība savā īpašumā ir saglabājusi komunālos pakalpojumus – ūdeni, siltumu, atkritumu apsaimniekošanu. Citos novados, kur tas nav noticis un pakalpojumus nodrošina privātuzņēmumi, situācija ir atšķirīga, un pakalpojums parasti ir dārgāks. Tas gan nenozīmē, ka pašvaldības uzņēmumam normāla prakse ir strādāt ar zaudējumiem, un iedzīvotājiem tas ir jāsaprot.
– Šobrīd viens no ierosinājumiem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu ir noteikt nodevu, kas būtu obligāta visiem iedzīvotājiem. Vai šāds modelis būtu labāks par esošo, kad ir daudz iedzīvotāju, kuri apgalvo, ka viņi atkritumus neražo un līgumus ar „Namsaimnieku" neslēdz?
– Uzņēmumam nodevu noteikti būtu daudz vieglāk administrēt. Madonas novadā ir liels skaits iedzīvotāju, kuri, kaut arī rada atkritumus, nav iesaistīti atkritumu apsaimniekošanā. Tie ir vismaz 30%, kas nemaksā par apsaimniekošanu. Tas nozīmē to, ka par viņiem maksā pārējie 70%. Ieviešot nodevu, iedzīvotāji noteikti būs ieguvēji.
– Ja iecere par nodevu negūst atbalstu, bet jāpaliek pie iepriekšējās sistēmas, kā plānojat cīnīties ar nemaksātājiem?
– Jaunas metodes nav jāizdomā. Esmu runājis ar kārtībniekiem un iedosim viņiem māju sarakstu. Iesniegumi par to māju iedzīvotājiem, kuri nav slēguši līgumus, nonāks pašvaldības administratīvajā komisijā. Pamatojums – neiesaistīšanās atkritumu apsaimniekošanā, ko paredz gan ES direktīvas, gan Latvijas likumdošana, gan pašvaldības saistošie noteikumi. Pirmajā reizē sods – no Ls 50 līdz Ls 200. Mēs visi saražojam atkritumus. Ja kāds iedzīvotājs par saviem nemaksā, tad vai nu viņa vietā to izdarām mēs, vai – sliktākajā gadījumā – tie tiek izmesti mežā.
– Vai nav bažu, ka tarifa pieauguma rezultātā radīsies vairāk piemēslotu ceļmalu un mežu?
– Es domāju, ka ne, pretējā gadījumā mēs dzīvosim izgāztuvē. Ja sabiedrības vairākums tā vēlas, tad varam iet arī tādu ceļu, taču ceru, ka tas nenotiks. Ulmaņlaikos pašvaldība zemniekiem bija iedalījusi ceļa posmus, un tie bija jāuztur – jātīra, jāgreiderē. Nevienam neinteresēja, kā tu to paveic, bet ceļam bija jābūt uzturētam. Tagad mēs maksājam nodokļus, un pastāv sistēma, kurā cilvēkam ir jāpiedalās sabiedriskajos procesos. Tā notiek visā pasaulē. Nedomāju, ka mums jābūt dumjākiem par citiem.
– Kad varētu sākties atkritumu šķirošana?
– Process ir iekavējies saistībā ar atkritumu noglabāšanas poligona izbūvi. Esmu ticies ar Vidusdaugavas SPAAO vadību, un esam vienisprātis, ka jāuzsāk dalīto atkritumu konteineru uzstādīšana. Tuvākajā laikā ceram to izdarīt, lai cilvēkiem būtu iespēja šķirot atkritumus. Jautājums ir par to, vai konteineru uzstādīšanu finansē Vidusdaugavas SPAAO vai pašvaldība. Konteineru uzstādīšanai nepieciešami aptuveni Ls 30 000. Poligona vadība finansējumu konteineriem nav paredzējusi, tādēļ izdevumi gulstas uz pašvaldības pleciem. Ja dome nobalsos par finansējuma piešķiršanu, konteinerus varam uzstādīt kaut nākamajā dienā. Ja uzņēmums nestrādātu ar 30% zaudējumu, tad paši konteineru iegādi finansētu, bet šobrīd tādu brīvo līdzekļu nav.
Vēlamies ieviest trīs veidu konteinerus – stiklam, papīram/plastmasai un kopējiem atkritumiem. Jo vairāk cilvēki šķiros, jo mazāk būs to atkritumu, kurus noglabāt poligonā, un cena par pakalpojumu tik strauji nekāps.
– Viena no lielākajām problēmām, kas tika pārmesta līdzšinējai SIA „Madonas namsaimnieks" vadībai, bija trūkumi komunikācijā ar klientiem. Vai šajā ziņā kaut kas mainīsies?
– Komunikācijai galvenokārt jābūt ar atgriezenisko saiti, lai pēc iespējas plašāka informācija nonāktu pie tiem cilvēkiem, uz kuriem veicamie darbi attieksies. Piemēram, dokumentiem par izmaksām jābūt maksimāli paskaidrojošiem un saskaņotiem ar māju vecākajiem. Esam plānojuši informāciju par atsevišķi veiktajiem darbiem un to izmaksām ievietot uzņēmuma mājas lapā. Ikvienam iedzīvotājam par savu māju būs pieejama visa informācija –
kāds ir mājas uzkrājums, kādi ir veiktie darbi, cik tie izmaksājuši utt. Jānovērš neprecizitātes līdzšinējā darbā. Arī pats personīgi būšu pieejams, došos uz māju iedzīvotāju sapulcēm, ko jau daru, un runāšu ar iedzīvotājiem. Jāsaprot, ka ar pašreizējo apsaimniekošanas maksu 10 vai 20 santīmu neko daudz izdarīt nevar. Saprotu, ka ekonomiskā situācija nav viegla, bet Gulbenē šī maksa ir 35-45 santīmi par kvadrātmetru, un tikai tad māja spēj atsperties. Arī šis ir viens no jautājumiem, kuru vēlos iedzīvotājiem skaidrot, lai cilvēki saprastu – ja kāds pakalpojums maksā konkrētu naudas summu, tad tas tik arī maksā. Uzņēmums no savas puses iespēju robežās ekonomēs visās pozīcijās, kur vien tas būs iespējams, un, kas pats svarīgākais, centīsies labi veikt savu darbu.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto