Visādas ziemas bijušas, bet tik skopu ledus sezonas ziņā nemaz lāgā neatceros. Lai gan tas taču dabiski, ka sliktais aizmirstas, jo gan jau vēl kāda skopule senākā pagātnē ir bendējusi makšķernieku prātus, saīsinādama bļitkošanas sezonu līdz minimumam. Kā šī – pašreizējā. Nu kas tā par būšanu, ja pavasara mēnesis jau klāt, bet uz ledus pabūts vien nepilnu Sveču mēnesi! Bet laika prognozes tad kādas! Tajās klausoties, tā vien liekas, ka ar marta pirmo nedēļu zilais vāks sāks strauji sadilt.
Bet pietiek erroties. Vēl jau mūspusē ledus tāds, ka pēc desmitā āliņģa izurbšanas jānorauš sviedri no pieres. Arī peipusnieki pēc dižlomiem joņo virtenēm vien, virtenēm vien. Tā jau ir. Visiem jāatgūst rudenīgās ziemas iekavētais.
Mēs, tie pieticīgākie, urbinām tepat Kaķīša, Kāla, Līdēra un pārējo sava un kaimiņu novada ezeru gāli. Kā smejies, ledus paliek ledus. Tā interese jau pamatā ir zem ledus. Būs kādam apetīte tur, dziļumā un tumsā, protams, nejaušot, kādiem mērķiem šamējiem barība tiek par baltu velti piedāvāta.
Kad viņsestdienas rītā pierullēju pie Līdēres ezera, pāris autokumeļu jau snauž krastā, bet kučieri kā sīkas skudriņas zīmējas zilganpelēkās ainavas panorāmā. Cits uzkucis pār āliņģi, ar tanī iegremdēto makšķeri pūlas pierunāt dziļumu iemītnieci pieteikties uz pārrunām. Cits jau joņo pa ezeru, laimīgāku vietu meklējot, vēl kāds uzcītīgi, kamēr es aizčāpoju līdz iedomātajai laimes vietai, urbj jau trešo vai pat piekto caurumu pēc kārtas. Tas uz asariem, viszinīgi nospriežu. Zinātājs. Šķetinu domu tālāk, arī pats zinot, ka gar to krastu kādreiz esmu uz šiem medījies.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 02.03.2012.
Autors: OĻĢERTS SKUJA
AUTORA foto