(Sākums 10., 17. februāra un 2., 23. marta numurā)
Tā kā nesen bija Lieldienu nedēļa, šoreiz pastāstīšu par reliģijas, jo īpaši katoļticības nozīmi Nikaragvas sabiedrībā un par reliģiskajiem svētkiem. Dzīvojot Nikaragvā, esmu šo to apguvusi arī reliģiskajā jomā. Pirms tam zināju, ka Centrālamerikā ļoti lielu lomu spēlē Romas katoļu baznīca. Taču tikai šeit var novērtēt tās ietekmi uz cilvēku dzīvi, mājokļu interjeru un svētku svinēšanu. Dažreiz šķiet, ka pat līdz fanātismam… Eiropā katolicisms ir daudz rezervētāks, piezemētāks, askētiskāks.
Aptuveni 60% Nikaragvas iedzīvotāju ir Romas katoļi. Romas katoļu baznīcai ir vadošā nozīme valstī, un tā pat ir garantēta konstitūcijā. Taču man par pārsteigumu liela daļa jauniešu Nikaragvā ir nevis katoļticīgie, bet gan evaņģēlisti, kas pie mums vairāk saprotams kā luterāņi. Nikaragvieši gan nesaprot, kas ir luterānis, tomēr galvenā doma evaņģēlistiem un luterāņiem ir viena un tā pati – Jēzus Kristus kā centrālais tēls, savukārt Romas katoļu baznīcas centrālais tēls ir Jaunava Marija. Kad man jautā par reliģisko piederību, tagad vienmēr saku, ka esmu evaņģēliste, lai vieglāk saprotams. Aptuveni 20% Nikaragvas iedzīvotāju ir evaņģēlisti, un to skaits turpina pieaugt.
Interesanti, ka Nikaragvā valda sociālisms (tie, kas ir piedzīvojuši sociālisma-komunisma laiku, zina, ka reliģijai netiek piešķirta nekāda nozīme, drīzāk tās vērtības tiek noliegtas). Nikaragvā ir citādāk – valdība atbalsta reliģisko brīvību un dažādību. Runājot ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri nav lielākie „sandīnistu" (pašreiz pie varas esošā Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte, kas ir kreisi noskaņota partija un saņem milzīgu atbalstu no Krievijas un Venecuēlas) atbalstītāji, esmu saņēmusi atbildes, ka viņi priecājas, ka Daniels Ortega ir tolerants attiecībā uz reliģijām un atbalsta dažādu reliģisko svētku svinēšanu. Iespējams, tas ir arī viens no trumpjiem, ko „sandīnisti" ir izspēlējuši, lai nodrošinātu savu vadību un atbalstu valstī, jo atņemt ticību nikaragvietim būtu neiespējami, tā ir iesakņojusies sabiedrībā un ir neiznīcināma kultūras sastāvdaļa.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 20.04.2012.
Autore: Santa Grinberga
AUTORES foto