(Sākums 10., 17. februāra un 2. marta numurā)
Nikaragva esot vulkānu un ezeru zeme. Par ezeriem vēl varētu pastrīdēties skaita ziņā, jo nikaragvieši par šādu apgalvojumu samulstu, ja ierastos mūsu pašu Latgalē. Bet vulkāni te ir un pietiekami lielā skaitā, jo Nikaragvas Klusā okeāna piekrastē satiekas vairākas zemes plātnes, un tā atrodas uz Kordiljeru-Andu kalnu masīva ass. Daudzi vulkāni ir izdzisuši, citi – vēl joprojām aktīvi. Liela daļa Nikaragvas tūrisma balstās uz piedāvājumiem kāpt vulkānos, apskatīt apkārtējo floru un faunu, ielīst lavas veidotās alās, peldēties vulkāna krātera ezerā vai pat nobraukt no vulkāna ar „smilšudēli", ko noteikti kādu dienu izmēģināšu.
Netālu no Granadas atrodas Mombačo vulkāns, kas pēdējo reizi izvirdis pirms tūkstošiem gadu un vairs nav aktīvs. Ap vulkānu esošā auglīgā augsne dod iespēju audzēt kafiju un tabaku. Viena no ievērojamākajām tabakas audzētavām ir „Doña Elba", kuras cigārus ir iecienījis pats Arnolds Švarcenegers. Savukārt Granadas iedzīvotājiem vulkāns ir sava veida orientieris, lai pateiktu, uz kuru pusi ir dienvidi. Otrs orientieris ir milzīgais ezers.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 23.03.2012.
Autore: SANTA GRINBERGA
Foto no personiskā arhīva