Pagājušā gada oktobra nogalē Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā notikusī starptautiskā konference par Latvijas kultūrvēsturiskajiem akmeņiem bija stimuls apzināt un iepazīstināt konferences dalībniekus ar Madonas rajonā esošajām bagātībām – gan tiem akmeņiem, kas ir tūrisma piedāvājumā, gan mazāk zināmiem.
Vasarā un rudens pusē tika apciemoti daudzi akmeņi, kas šobrīd lielākoties mierīgi guļ ziemas miegā zem sniega kārtas. Bet cik tad vairs ilgi – pavasaris būs klāt, un akmeņi atklāsies visā savā godībā. Tautasdziesmas vārdi teic, ka ūdeņi un akmeņi dzīvo saules mūžu. Akmeņi no seniem laikiem bieži vien saglabājuši dažādas zīmes, tikai jāprot tās atšifrēt, par šiem akmeņiem ir nostāsti, teikas. Daļa akmeņu ir ierindoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Madonas rajonā tie ir šie: Ciskānu akmens krāvums Aronas pagastā, Vaļģu Velna akmens – kulta vieta Cesvaines pilsētā ar lauku teritoriju, Sīļu Badakmens – kulta vieta Ērgļu novada bijušā Jumurdas pagasta teritorijā, Puļķu Velna akmens – kulta vieta Liezēres pagastā, Jaunzemju dobumakmens – kulta vieta Ļaudonas pagastā, Īvānu Velnakmens – kulta vieta Sarkaņu pagastā. Līdztekus nosauktajiem arheoloģijas pieminekļiem jāpiemin vēl valsts aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā esošais akmens verstu stabs Ērgļu novada bijušā Jumurdas pagasta teritorijā.
Par vairākiem akmeņiem jau 19. gadsimta beigās pierakstīti nostāsti. 1894. gadā laikrakstā „Balss" rakstīts, ka agrāk pie Īvānu Velnakmens ziedots gariņiem, bet par to paziņots kungam, kas to aizliedzis. Pie Īvānu Velnakmens, kas agrāk saukts par Leišu kārkla akmeni un par Upurakmeni, vēl 19. gadsimta beigās ļaudis ir nesuši un likuši ziedojumus – vārpas, olas, ogles. Teika vēsta, ka zem akmens aprakta nauda. Reiz pie netālu esošajiem ganiem pienācis kāds melns kungs un solījis ganiem mucu zelta naudas, ja gani atdošot lielāko vērsi. Nauda jau cēlusies laukā, kad vērsi sākuši plosīt vilki. Gani gan vilkus aizbaidījuši, bet naudas muca atkal pavēlusies zem akmens. Šādas teikas par apslēptu naudu ir arī par virkni citu akmeņu, un jāteic, ka periodiski zeme pie/zem tiem ir tikusi izrakņāta. Tomēr uz tām apslēptajām vērtībām būtu vērts paskatīties mazliet filozofiskāk.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 24.02.2009.
Autore: LAIMDOTA IVANOVA,
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja
galvenā speciāliste
AUTORES foto