Ir labi, ja dienas saspringtajā ritmā laiku var veltīt arī saviem vaļaspriekiem. Vineta Iecelniece, kas strādā Barkavas pamatskolā par dārznieci, tiklīdz ir brīvs brīdis, labprāt pievēršas savai sirdslietai – delfīnu un akmeņu kolekcionēšanai, fotografēšanai un dejošanai.
Pašlaik viņa mācās kursos, kas saistīti ar dārzu un puķēm.
– Mani ļoti interesē ziedi, koki, pareizs dārza iekārtojums, tāpēc apmeklēju šos kursus, un pašlaik ir notikušas jau 6 lekcijas. Man vairāk patīk darboties vienai. Nepārtraukti meklēju kaut ko jaunu un cenšos sevi pilnveidot dažādās jomās, – skaidro Vineta.
Jautāta, kā sākās delfīnu kolekcionēšana, Vineta Iecelniece stāsta: – Mani vienmēr ir saistījusi jūra un viss, kas tajā dzīvo. Pirms aptuveni sešiem gadiem kopā ar deju kolektīvu "Saikavieši" biju aizbraukusi ekskursijā uz Ventspils pusi. Tajās dienās iekrita mana vārdadiena, un kolektīvs, zinot manu aizraušanos ar delfīniem, uzdāvināja pirmo suvenīru manai kolekcijai. Pašlaik jau ir vairāk nekā 70 lietu, kurās dominē delfīni. Kolekcijā ir gan dvieļi, blociņi, mīkstās rotaļlietas, gan piekariņi, auskari un suvenīri – pildspalvas, magnētiņi, vāzes, svečturi un krūzītes. Tā kā radinieki un draugi zina, cik ļoti man patīk delfīni, viņi vienmēr cenšas sagādāt kādu jaunu priekšmetu manai kolekcijai. Tie ir vesti arī no ārzemēm. Pēdējais delfīns ir atceļojis no Francijas, bet no Igaunijas atvedu svečturi. Man nav tā, ka, tiklīdz ieraugu kādu delfīnu, man tūlīt to vajag. Tomēr skatos, lai kolekcijā būtu dažādība. Ir bijuši arī dažādi jautri atgadījumi.
Piemēram, kādā manā vārdadienā kolēģes bija noskatījušas lampu delfīna formā. Kamēr viņas tikai gatavojās, es pasteidzos un pati to nopirku. Pēc tam kolēģes stāstīja, ko vēlējušās man uzdāvināt, bet kāds to jau nopircis. Ļoti pārdzīvoja, bet, kad lampu pie manis ieraudzīja, saprata, ka pati vien esmu to nopirkusi. Varētu teikt, ka delfīni paši pie manis atnāk, jo nekad nav bijis īpaši jāmeklē. Ir paziņas, kas jautā, kam gan man to vajag, bet es uzskatu, ka tas ir visam mūžam, jo, paskatoties uz to, vienmēr ir prieks.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 21.02.2009.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
AGRA VECKALNIŅA foto