– Vispār jau man ir divi vārdi. Ārija ir papa dots vārds, bet mamma un visi vecākā gadagājuma radi mani sauc par Valdu. Pati lieliski sadzīvoju ar abiem vārdiem, lai gan vārdadienu svinu Ārijās, – atzīstas Madonas pilsētas domes vispārējās nodaļas vadītāja ĀRIJA BRILOVSKA.
– Papa dotais vārds laikam saistās ar mūziku, jo viņš bija ļoti muzikāls cilvēks, spēlēja vijoli, dziedāja. Es pazīstu diezgan daudz Āriju, tās galvenokārt ir mana gadagājuma vai nedaudz vecākas sievietes, bet slavenākā vārdamāsa man pašai šķiet Ārija Iklāva. Pirms gadiem, kad strādāju rajona dzimtsarakstu nodaļā, man iznāca ar viņu personiski kontaktēties. Ļoti cienu viņas zināšanas un erudīciju, – teic Ārija.
Viņas dzimtas saknes ir Kraukļu pusē. Ārija ir vidējais bērns ģimenē. Daumants – vecākais, bet Sarma – trīs gadus jaunāka. – Nezinu, kā tas nācās, bet pasaulē nākt es esot sadomājusi tik strauji, ka mamma pat nav paguvusi aizkļūt līdz Cesvaines slimnīcai, piedzimu ceļā zirga ratos, – smejot stāsta Ārija. – Šogad, starp citu, ir Vērša gads, un tas ir mans gads, tāpēc, lai arī cik grūti šobrīd visapkārt klājas, es tomēr ticu, ka man šis gads būs puslīdz labvēlīgs, lai gan problēmu pietiek. Tikko, piemēram, saņēmu ziņu, ka jaunākajam dēlam Naurim, kas mācās 2. kursā, turpmāk būs jāmaksā par mācībām, jo budžeta vietas LLU samazinātas uz vairāk nekā pusi. Labi, ka abi vecākie bērni jau ir patstāvīgi. Dainis ir militārajā dienestā un ar ģimeni uz trim gadiem ir komandējumā Beļģijā, bet Gundega ar ģimeni dzīvo Rīgā un auklē mazo Grietiņu. Viņa ir apguvusi zemes zinības Universitātē, absolvējusi arī teologus. Man ir arī trīs mazbērniņi. Vecākā, Arta, sāka iet 1. klasē Beļģijā, kur mācības notiek franču valodā, bet mazākajai – Ancei – tikai 6 mēneši. Dainis ir solījis šovasar uz vecāsmammas 85 gadu jubileju atbraukt, tad arī es pirmo reizi varēšu mazo Ancīti samīļot.
– Ikdienā manas aktivitātes vairāk saistās ar darbu. Esmu arī pasniedzēja mācību centrā „BUTS", tikko kā ievēlēja novada vēlēšanu komisijā. Arī tur darba netrūks, bet es par to neskumstu. Galvenais lai būtu veselība, to esmu sapratusi, tāpēc brīvajā laikā nūjoju. Agrāk cītīgi apmeklēju vingrošanas zāli, bet tagad esmu iegādājusies trenažieri un katru rītu vismaz pusstundu vingroju mājās, – atzīst Ārija. Bet vaicāta, kā pa šiem gadiem iejutusies Madonā, ar lepnumu teic, ka ir savas pilsētas patriote. – Madona ir ļoti izmainījusies un izaugusi. Droši vien, ka daudz kas no tā ir fiksēts fotogrāfijās, bet reizēm padomāju, ka būtu ļoti interesanti uz visām šīm pārmaiņām paraudzīties vienā garā filmā, jo daudz kas jau sāk piemirsties. Bet mīļākā vieta un gluži kā Madonas simbols man šķiet kultūras nams – ne tikai tāpēc, ka tēvs, būdams aizsargs, ir piedalījies tā celtniecībā un es tur esmu vairākus gadus strādājusi, bet arī tāpēc, ka tas arī ģeogrāfiski atrodas pilsētas centrā un ar to saistās tik daudzas aktivitātes.
Autore: BAIBA MIGLONE