Šonedēļ pēc „Jaunā laika" ierosinājuma notika balsojums par neuzticības izteikšanu Ivara Godmaņa valdībai, tomēr tas neguva Saeimas vairākuma atbalstu.
Toties šūpošanas valdības laivā bija liela – pēc zemnieku piketa Rīgā no amata atkāpās zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, savukārt premjers asi kritizēja labklājības ministres Ivetas Purnes darbību. Kā vērtējat šos pēdējos notikumus valdībā un vai uzskatāt, ka nepieciešams to paplašināt, vakar vaicāju Aronas un Murmastienes pašvaldību vadītājiem Andrejam Piekalnam un Modrai Vilkaušai.
Kā no miega pamodušies
– Šajā konkrētajā gadījumā par premjera izteicieniem attiecībā uz labklājības ministres darbību grūti no malas spriest, – atzīst Andrejs Piekalns.
– Vienā ziņā jāsaka tā – ļoti labi, ka beidzot visi – gan valdībā, gan Saeimā – ir no tā miega atmodušies, jo līdz šim bija tāda sajūta, ka nevienam nebija īstas apetītes strādāt tik, cik vajag. Ja tā būtu bijis, tad jau daudz agrāk būtu atklājies tas, kas uzpeldēja pēdējos mēnešos. Pieņemu, ka premjers šo situāciju uztver daudz asāk un ātrāk nekā viens otrs ministrs. Bet arī pašam premjeram jau bija laiks krietni ātrāk prasīt no saviem ministriem konkrētu darbību. Kas attiecas uz koalīcijas paplašināšanu un ministriju apvienošanu, manuprāt, tas izraisīs tikai jaunas problēmas un nekādus miljonus šī apvienošana nedos. Jā, varbūt ir jāpārskata darbinieku skaits ministrijās, pienākumi, atalgojums, bet, lai saliktu divas ministrijas kopā un lai tās sāktu normāli funkcionēt, atkal būs vajadzīgs laiks, bet tā mums nav. Ir jāstrādā šodien un tūlīt.
Enerģija aiziet strīdos
– Es pati ar labklājības ministri klātienē esmu tikusies pašvaldību vadītāju sanāksmē aizvadītā gada oktobrī. Toreiz man bija sajūta, ka viņa nevēršas pie mums kā pie pašvaldību vadītājiem, bet gan kā pie sociālajiem darbiniekiem. Kopumā jau liekas, ka sociālajā jomā līdz šim lietas bija puslīdz sakārtotas, bet grūti tā no malas spriest par viņas kā ministres darbību. Viens ministrs jau neko nevar paveikt, ja visa komanda nestrādā. Tas pats attiecas arī uz zemkopības ministru. Bet, protams, viņam bija jāuzņemas atbildība par nozari kopumā, – atzīmē Modra Vilkauša. – Par ministriju apvienošanu runājot, viens ir skaidrs – pārvaldes aparāts ir ļoti liels. Manuprāt, vispirms vajadzētu likvidēt tās neskaitāmās aģentūras. No otras puses, par to jau runā vairākus mēnešus, bet reāli nekas izdarīts vēl nav. Tas tikai paņem lieku enerģiju un spēkus, tā vietā, lai patiešām visi darbotos savā jomā un beigtu strīdēties.
Autore: BAIBA MIGLONE