Laikā, kad cilvēki ir aizņemti ar savu problēmu risināšanu, saspringtu darbu, parādās dažādas veselības problēmas, miega traucējumi un stress. Lai uzlabotu savu veselības stāvokli un būtu mierīgāki šajos apstākļos, viņi bieži meklē palīdzību pie dažādiem speciālistiem. Psihiatre Aina Dreimane atzīst, ka šobrīd ir grūts laiks, tāpēc cilvēkiem ir jāpalīdz. Arvien vairāk iedzīvotāju skar stress.
– Stress ikvienu var pārsteigt negaidīti gan darbā, gan atpūtā, gan ikdienā. Saka, ka stress ir dzīves garšviela, jo tas var būt arī pozitīvs. Tās ir izmaiņas organismā kā atbildes reakcija uz jebkuru ārējās vides stimulu: gaismu, troksni, mīmiku, vārdiem, notikumu utt. Piemēram, ja kādas situācijas prasības vai uzdevumi mums šķiet par smagu un trūkst resursu, lai tiktu galā ar notiekošo.
Taču stress var rasties arī tad, ja situācija ilgstoši ir vienveidīga un nemainās. Īslaicīgs stress var radīt īslaicīgas izmaiņas uzvedībā un organismā, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus. Uztraukuma cēlonim beidzoties, pāriet arī veselības traucējumi, – skaidro Aina Dreimane.
Ja cilvēku ir skāris stress, viņš izmainās, īpaši bērns. Pavājinās imunitāte, un rodas izdegšanas sindroms.
Psihiatre Aina Dreimane turpina: – Ikdienā cilvēka reakcijai vajadzētu būt adekvātai, bet, saskaroties ar stresa izraisītajiem simptomiem, var rasties satraucoša vai uzbudinoša reakcija. Stipri reaģējot uz problēmām un notikumiem un to sevī pārdzīvojot, rodas izdegšanas sindroms. Tas liecina, ka ir pēdējais laiks, kad vēl kaut ko var mainīt. Ir jātiek skaidrībā ar situācijas cēloņiem. Izdegšanas sindromam visvairāk ir pakļauti tie cilvēki, kuru darbs prasa nepārtrauktu komunicēšanos ar citiem cilvēkiem, – skolotāji, mediķi, sociālie darbinieki u. c. Viņiem darba kontaktos jāapslāpē savas emocijas, arī negatīvās, un jācenšas veidot sarunu korekti, kaut gan pārējie reizēm izgāž uz viņiem savu neapmierinātību un visas pretenzijas. Bet, lai neizdegtu, pēc darba ir jāatpūšas, vēlamas arī fiziskas nodarbības un vitamīniem un uzturvielām bagāta pārtika. Protams, lai kaut ko mainītu, ir nepieciešama arī motivācija cīnīties ar radušos problēmu. Savukārt, lai mazinātu stresu, vispirms ir jāapzinās tā radītie faktori. Izvairīties var arī, plānojot savu ikdienu. Noteikti nevajadzētu uzreiz lietot medikamentus, bet gan antioksidantus, kas mazina stresa negatīvās sekas. Un pats galvenais – ir jāmaina sava attieksme pret dzīvi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 07.02.2009.
Autore: AGRITA NUSBAUMA