Daudzi tagadējie praulēnieši varbūt pat nezina, ka ilggadējais Praulienas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks RIHARDS SAULĪTIS nav vietējais. Un tas jau arī nav tik būtiski, jo, kā viņš pats atzīst, pa šiem gadiem tik ļoti saaudzis ar šo pusi, ka citādi nemaz sevi nevar iedomāties.
– Uz „Praulienu" atnācu 1979. gadā toreizējā saimniecības vadītāja Aleksandra Udota laikā. Pirms tam strādāju „Ļaudonā", bet dzimis un audzis esmu Rīgā. Tur beidzu astoņgadīgo skolu, bet dzīvē sagadījās tā, ka mamma pārnāca dzīvot uz Ļaudonu. Man vēl ir divas māsas – Elita un Edīte, arī viņas abas dzīvo šaipusē. Esmu beidzis Ērgļu arodvidusskolu, bez tam esmu Jāņmuižā apguvis tehnisko apkopju meistara specialitāti, Rīgā – gāzes iekārtu meistara arodu. Strādāju dažnedažādos amatos gan „Ļaudonā", gan „Praulienā", bet nu jau astoņpadsmito gadu mana ikdiena saistās ar darbu pašvaldībā. Visus šos gadus, izņemot vienu sasaukumu, esmu arī pagasta padomes deputāts, – stāsta Rihards Saulītis.
Pašvaldības vadītāja vietnieka darba lokā ir visas ar pašvaldības saimniecisko dzīvi saistītās problēmas. – Būtībā pienākumi pa šiem gadiem nav mainījušies, nākuši tikai klāt. Manā pārziņā ir arī visi ar komunālo saimniecību saistītie jautājumi, jo savulaik nodibinātais komunālais uzņēmums bankrotēja. Darba ir daudz. Un laikam esmu no tiem cilvēkiem, par kuriem saka, ka darbs viņus mīl… Kā jau visiem pašvaldību darbiniekiem, ar darba jautājumiem iznāk nodarboties arī brīvdienās un pat atvaļinājuma laikā. Droši vien pats esmu vainīgs – neprotu no visām šīm problēmām atslēgties arī tad, kad to varētu, lai gan par to sevi neskaitāmas reizes esmu rājis. Līdz ar to iznāk pāri nodarīt arī ģimenei. Šogad būs 30 gadu, kopš esam kopā ar Sarmīti. Dēls Sentis šobrīd jau strādā un studē datorzinības Rēzeknes Augstskolā. Katrā ziņā laiks rit ātri, – nedaudz apcerīgi nosaka Rihards.
Vaicāts par brīvo laiku, Rihards apgalvo, ka vislabākā atpūta esot lauku mājā pie Kujas. – Tur ir brīnišķīga aura. Māja, kad to nopirkām, bija sabrukusi, viss aizaudzis. Pamazām vien, piepalīdzot sievai un dēlam, esam sakārtojuši tik tālu, ka vasarā tur jau var dzīvot. Kādreiz biju kaislīgs makšķernieks, bet pēdējos gados tam nesanāk laika. Pāris reižu ar dēlu gan esam aizbraukuši uz Lubānu, bet to tā nopietni nevar ņemt. Vēl šad un tad abi ar Senti dodamies pafanot uz hokeja mačiem vai vasarā uz spīdveju. Savulaik biju viens no pirmajiem, kas sāka ņemties ar datoriem, vēl tagad apkalpoju pagasta un bērnudārza datorus. Bet nu jau reizēm nākas padomu prasīt dēlam, kā nekā drīz būs diplomēts speciālists, jau tagad strādā datorfirmā. Vēl tādā amatiera līmenī mani interesē satelīttelevīzija, – atzīst šodienas vārdadienas gaviļnieks.
Autore: BAIBA MIGLONE