Otrdien, 3. februārī, Rīgā uz sanāksmi Latvijas Pašvaldību savienībā pulcējās 13 pašvaldību un slimnīcu vadītāji un pārstāvji, tajā skaitā no Ērgļiem un Varakļāniem, lai spriestu par mazo lauku slimnīcu nākotni pēc 1. aprīļa, kad valsts ar tām vairs neslēgs līgumus par stacionāro pakalpojumu sniegšanu.
Pēdējā laikā satraukumu daudzu lauku iedzīvotāju vidū radījis lēmums, ka Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) ar Auces, Aknīstes, Ādažu, Dagdas, Ērgļu, Kārsavas, Olaines, Saulkrastu, Slokas, Varakļānu, Viesītes, Viļānu un Viļakas slimnīcām no 1. aprīļa vairs neslēgs līgumus par stacionāro pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Veselības ministrija gan norāda, ka ārstnieciskā aprūpe šajās iestādēs turpināsies un iedzīvotāji arī pēc 1. aprīļa varēs saņemt gan ambulatoros izmeklējumus, gan ārstu konsultācijas un aprūpi, jo no veselības budžeta līdzekļiem netiks apmaksāta tikai diennakts slimnīcas tipa ārstniecība.
Sanāksmē tika pieņemts aicinājums Veselības ministrijai tomēr atcelt pieņemto lēmumu. Sanāksmes dalībnieki aicina Veselības ministriju turpmāk politikas izstrādē ievērot godīgas konkurences principus un lauku un mazpilsētu iedzīvotāju intereses. Mazās slimnīcas norāda, ka komercsabiedrību formā izveidoto pašvaldību slimnīcu slēgšana ir diskriminējoša un pretrunā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā nostiprināto konkurences veicināšanas principu.
Līdz ar līgumu pārtraukšanu gultasvietu skaits saruks par 300 un Latvijas slimnīcām radīs vairāk zaudējumu nekā ieguvumu. Līdzšinējais mazo slimnīcu finansējums 1,4 miljonu latu apmērā, salīdzinot ar Veselības ministrijas budžetu 572 miljonu latu apmērā, ir nebūtisks, un, „ietaupot" šos līdzekļus, faktiskie valsts izdevumi vismaz dubultosies, norādīts sanāksmes lēmumā. Viedokli par otrdienas tikšanos lūdzu izteikt SIA „Varakļānu slimnīca" valdes locekli Imantu Bočkānu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 05.02.2009.
Autore: BAIBA MIGLONE