Aizvien biežāk sabiedrību šokē vardarbīgā attieksme pret bērniem – izmests atkritumu tvertnē, nomiris badā, smagi piekauts vai izmests pa logu. Šie ir skaļākie un šokējošākie virsraksti, kādus aizvien biežāk lasām presē un uzzinām no citiem plašsaziņas līdzekļiem.
Taču ik dienas bērni cieš arī no citiem vardarbības veidiem, kas pirmajā mirklī šķiet nekaitīgi un audzinoši, taču īstenībā bērna apziņai nodara neatgriezenisku kaitējumu.
„Jebkāda veida sods bērnā izraisa vainas apziņu, bailes un kaunu," stāsta centra „Dardedze" vadītāja Agnese Megne. „Mūsu pieredze rāda, ka bērni ļoti detalizēti atceras, kādā veidā saņēmuši sodu, kurā vietā tas noticis, kāda bijusi siksna, cik ļoti tas sāpējis, taču gandrīz nekad tie neatceras iemeslus, par ko šis sods bijis."
2008. gada izskaņā centrs „Dardedze" sadarbībā ar pētījumu centru „Data Serviss" aptaujāja vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju, lai noskaidrotu cilvēku attieksmi pret bērnu fizisku sodīšanu.
Pētījumā respondenti tika aicināti izteikt savu viedokli par pieciem apgalvojumiem. Rezultātā gandrīz puse no aptaujātajiem (49%) piekrīt apgalvojumam, ka bērnībā daudzi ir tikuši pērti, bet ir izauguši par normāliem cilvēkiem. 37% uzskata, ka atsevišķos gadījumos bērna fiziska sodīšana ir attaisnojama. 26% domā, ka pēriens/pļauka bērnam palīdz izskaidrot atšķirību starp pareizu un nepareizu rīcību. 26% ir pārliecināti, ka bērna fiziska sodīšana neietekmē bērnu un vecāku attiecības ilgtermiņā, savukārt, 20% domā, ka bērna fiziska sodīšana ir efektīvs audzināšanas veids.
„Diemžēl šī statistika ar katru gadu pieaug un vardarbībā cietušu bērnu skaits kļūst aizvien lielāks. Jāatzīst, ka savu lomu šeit spēlē arī šābrīža ekonomiskie apstākļi – bezdarba, kredītu sloga un finansiālo problēmu ietekmē vecāki kļūst nervozāki un daudz biežāk, stresa vadīti, paceļ roku pret saviem bērniem," piebilst A. Megne.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 31.01.2009.
Autore: INESE SALMIŅA
Nords Porter Novelli
jaunākā projektu vadītāja