(Dokumentāla novele
no topošās grāmatas
„Raibs kā pupas zieds"
2009. gada 20. janvārī pulksten 13 sākas Madonas pilsētas domes finanšu komitejas sēde. Izskata rindu madoniešiem saistošu jautājumu, tostarp arī mācību un kultūras iestāžu tehnisko darbinieku štatu sarakstus. Esmu uz slimības lapas, ar pārtrūkušu kreisās kājas Ahilleja cīpslu. Dakteris Ivars Pudāns kāju sašuva, bet 2 mēnešus nākas pārvietoties ar palīgierīcēm. Iesākumā bija grūti un nožēlojams skats, bet nu pēc pusotra mēneša lēkšana uz „trenažieriem", ko mediķi sauc par kruķiem, izskatās ne tikai neparasti, bet arī nedaudz komiski – pārvietojos pa domes nama kāpnēm, lai manus skolas jautājumus domnieki neizlemtu man aiz muguras. Paldies jaunākajam dēlam Kārlim, kas ar paša pelnīto mašīnu atveda līdz domes durvīm.
Uz domes kāpnēm mani kruķojam, pirmo reizi pēc negadījuma, ierauga Andrejs Ceļapīters. Pārsteigumā un aizkustinājumā ir gatavs mani klēpī ienest domes namā, bet es atrunāju no labā nodoma un demonstrēju savu jauniegūto veiklību kruķošanā. Skaidroju, ka nāku uz domes „frizētavu", uz „štatu apcirpšanu" jeb – kā tagad modē sacīt – „optimizēšanu". Sākumā sēžu un gaidu savu kārtu domes gaitenī, bet tur auksts. Solvita Seržāne apžēlojas un ieved mani sēžu zālē, kur siltāks. Andrejs Broks tobrīd klāsta savu projektu Madonā uzcelt privāto maizes ceptuvi un ierīkot tirgošanas laukumu netālu no svētku estrādes. Labi reklamē savu ideju un cienā visus ar pašceptu maizi.
Tad pilsētas grants bagātības iesaka apgūt pilsētas arhitekts Augusts Apinis, jo aiz kartinga trases 19 hektāros plešoties grants iegulas. Rīgā 1 m3 maksājot Ls 10, te varētu dabūt par Ls 0,70.
Tiek „cilāti" arī mazāk interesanti jautājumi, es uz „rezervistu soliņa" jau sāku snauduļot. Nogurums sāk mākt arī domniekus, un ap pulksten 17 tie rosina iet starpbrīdī, taisni pirms mana jautājuma. Dažs, manai ģipsētajai kājai līdzi juzdams, tā kā vilcinās balsot par launaga starpbrīdi, bet es priecīgi uzmundrinu: „Tad, kad būs palaunagojuši, būs saulainākas dvēseles skolas jautājumu kārtošanā."
Mani ar‘ tā kā aicina līdzi, es neliekos trīs reizes lūgties, kā to darīja Čāpiņa dēls, precībās braucot. Blakus kambarī uzklāts kafijas galdiņš. Tērzējam brīvi un par visu ko.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 24.01.2009.
Autors: ARTIS KUMSĀRS
Madonas mūzikas skolas direktors
AGRA VECKALNIŅA foto no arhīva