Trešdien Valsts prezidents Valdis Zatlers nāca klajā ar paziņojumu, kas tika nodēvēts par ultimātu: ja Saeima līdz 31. martam nepieņems Satversmes grozījumus par tautas tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu, viņš ir gatavs rosināt referendumu par parlamenta atlaišanu. Kā jūs vērtējat šo prezidenta paziņojumu, aizvakar vaicāju Ļaudonas un Ērgļu novada pašvaldību vadītājiem Līgai Calmānei un Guntaram Velcim.
Politiskas jukas nevajag
– Es gan tik ļoti neesmu iedziļinājusies, bet, manuprāt šādi, prezidents mēģina tautas acīs parādīt, ka viņš arī kaut ko dara saistībā ar otrdienas aktīvajiem notikumiem Rīgā, taču man tas liekas tāds vājš „izlēciens", kuru es ne visai pozitīvi vērtēju, – atzīst Līga Calmāne, piebilstot, ka prezidentam visu laiku vajadzējis izrādīt aktīvāku nostāju. – Arī par 13. janvāra notikumiem, ja godīgi, es īsti viņa pozīciju neesmu jutusi, bet tauta to gaida. Tāpēc, iespējams, arī šis ultimāts tapis, lai tauta justu, ka prezidents tomēr kaut kas ir un kaut ko dara, bet īsti lielas uzticības man personīgi viņam nav. Es esmu pret Saeimas atlaišanu, jo vēl lielāku sajukumu valstī šajā ekonomiskajā situācijā, Dieva dēļ, nevajag. Tāpat es esmu pret tādiem Zalāna rīkojumiem par pašvaldību vadītāju atstādināšanu, kas reāli neko, izņemot darba paralizēšanu, nedod. Es domāju, ka šobrīd visiem ir jāsaspringst un jāstrādā, nevis jātaisa politiskas jukas valstī, – uzskata L. Calmāne.
Problēmas tas neatrisinās
– Prezidenta ultimāts ir viena lieta, bet mani uztrauc mazlietiņ kaut kas cits. Ja jau šajā brīdī tas tiešām būtu īstais risinājums, ka jāpatriec Saeima, uz ko pēdējā gada laikā tā koncentrējas opozīcija, un visas problēmas līdz ar to atrisināsies, tad es, protams, būtu par to. Bet visi reitingi jau rāda (un arī mēs paši redzam), kā viņiem iet ar to politikas taisīšanu. Līdz ar to man ir lielas bažas, vai tikai tas, kā jau juku laikos un grūtos periodos, nav tāds manevrs, lai novērstu uzmanību no lietas būtības, no tā, kas īstenībā notiek ar finansēm un visu pārējo valstī. Katrā ziņā es savā darbā zinu – ja kaut ko gribu mainīt, vispirms izdomāju, ko likšu vietā, jo patriekt jau var visus, tikai kas būs pēc tam? Protams, ja kāds nevelk arī no savējo puses, tad no viņa bez žēlastības ir jāatsakās, bet citādi – ir skaidri jāzina, kas būs pēc tam: nevis vispirms patrieksim un tad domāsim, – savas pārdomas pauž Guntars Velcis, uzsverot, ka sliktākais ir tas, ka šobrīd, kad īpaši būtu vajadzīga vienotība, visas puses tomēr nevar apsēsties pie viena galda, bet katrs runā no saviem „ierakumiem". Sākas tāda šausmīga frakciju cīņa pa visām līnijām, kas pie laba gala nevedīs.
Autore: BAIBA MIGLONE