Skolotāja LIDIJA BUTLERE ir dzimusi Preiļu rajona Rožkalnu pagastā, beigusi divus kilometrus netālo Vārkavas vidusskolu un pēc tam izvēlējusies studēt Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā bioloģiju un ķīmiju.
– Skolas laikā man liela autoritāte bija bioloģijas skolotāja, kas tikko kā bija sākusi strādāt, – jauka, sirsnīga. Gaidīt gaidīju bioloģijas stundas, man kā lauku meitenei ļoti interesēja viss, kas saistīts ar dabu, dzīvniekiem un augiem. Skolotāja bija absolvējusi Daugavpils institūtu, un arī es izvēlējos šo mācību iestādi, – stāsta Lidija Butlere. Interesanti, ka Daugavpilī (tad jau tā bijusi Daugavpils Universitāte) pēc kāda laika iegūts arī angļu valodas skolotājas diploms. – Strādāju Rimcānu pamatskolā, skoliņa maza, vajadzēja arī angļu valodas skolotāju, un tā es izvēlējos iegūt otru specialitāti, – turpina skolotāja Butlere.
Angļu valodas skolotāju vajadzējis arī Ošupes un Degumnieku pamatskolā, kur viņa sākusi strādāt pirms 13 gadiem, tur gan viņa turpinājusi mācīt arī bioloģiju un ķīmiju. Savukārt 2002. gadā abi ar vīru Juri, kas arī ir skolotājs (pasniedz mājturību), pārnākuši strādāt uz Madonas pilsētas 1. vidusskolu. – Te gan mācu tikai angļu valodu 5.-9. klašu grupā. Ir arī audzināmā klase – sestklasnieki. Šī man jau ir otrā audzināmā klase Madonā. Ļoti aktīvi, darbīgi bērni. Pagājušajā gadā, piemēram, mums bija klases vakari gandrīz katru mēnesi. Šogad tā kā mazliet piebremzējam. Ļoti patīk doties kopīgās ekskursijās, – par saviem audzināmajiem saka Lidija Butlere. Bet vaicāta, kas, viņasprāt, skolotājam dod vislielāko gandarījumu, atzīst, ka tie ir skolēnu panākumi, patiesa vēlme un interese par mācību procesu.
Nu kaut vai labi uzrakstīts kārtējais kontroldarbs, veiksmīga dalība olimpiādēs. – Salīdzinoši šķiet, ka skolēni kļuvuši mērķtiecīgāki, vairāk tendēti uz zināšanām, lai gan, no otras puses, tas ļoti atkarīgs no katra bērna paša, no tā, uz ko viņš ir virzīts ģimenē. Protams, arī skolotājs daudz var darīt, motivējot skolēnus strādāt, ieinteresējot par mācību priekšmetu. Skolotāja personībai joprojām ir ļoti liela loma. Manai meitai Dacei, piemēram, ļoti liela autoritāte, mācoties Madonas ģimnāzijā, bija skolotāja Āriņa, un, iespējams, tieši tas viņu pamudināja studēt ķīmiju. Dace šobrīd mācās Latvijas Universitātes maģistrantūrā, strādā a/s „Grindex", taču ļoti bieži brauc uz Madonu ciemos.
Skolotāja darbdiena bieži vien ieilgst, bet kā ar brīvo laiku? – Man ļoti patīk adīt un tamborēt. Tas nomierina, palīdz atbrīvoties no ikdienas stresa. Pie pārāk lieliem darbiem neķeros, visbiežāk tie ir cimdi vai zeķes. Šo to palasu, braucam uz laukiem gan pie vīra, gan maniem vecākiem. Nemaz nezinu, kā būtu, ja vasara jāpavada pilsētā vien.
Savukārt savām vārdamāsām, kas arī vakar svinēja vārdadienu, Lidija Butlere vēl izturību, veselību, šad tad kādu radošu, aktīvu atpūtas brīdi, prieka mirkļus, saglabāt optimismu un ticēt, ka nākotnē noteikti mums visiem klāsies labāk.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva