Šotrešdien Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc tikšanās ar premjeru Ivaru Godmani žurnālistiem pauda satraukumu, ka pirms trim nedēļām pasludinātā „slavenā ministriju apvienošana ir sākusi buksēt un nav pat sākusies", kā arī paziņoja, ka Ivara Godmaņa vadītajā valdībā vēlas redzēt „jaunas sejas".
Viedokli, vai nepieciešamas izmaiņas valdībā, apvienojot ministrijas un nomainot atsevišķus ministrus, lūdzām izteikt Kalsnavas un Varakļānu pilsētas pašvaldību vadītājus Vitautu Bartušauski un Māri Justu.
Jāsaliek „pa plauktiņiem"
– Katrā ziņā vispirms vajadzētu rūpīgi izvērtēt, kuras ministrijas ir lietderīgi apvienot, bet, ja to nedara, tad vismaz būtu jāpadomā, kā uzlabot darba atmosfēru un to, lai ministriju funkcijas nedublētos, vienus un tos pašus jautājumus nevajadzētu izskatīt vairākām ministrijām. No malas dažkārt rodas pat iespaids, ka tās cita citu uzrauga, – spriež Vitauts Bartušauskis un turpina: – Tā uzreiz ir grūti pateikt, kuras ministrijas varētu salikt kopā, bet nedomāju, ka vajadzētu apvienot kultūras un izglītības ministrijas, jo tās ir ļoti plašas jomas. Svarīgākais būtu veikt tādas izmaiņas, kas ļautu ātrāk veikt iecerētos darbus, lai tos nevarētu izstiept kā tādu zeķi… Attiecībā uz ministru maiņu – no vienas puses, tos jau it kā var mainīt katru dienu, bet, ņemot vērā, ka 10. Saeimu vēlēsim nākamajā gadā, vai tam būs liela jēga? Daudz svarīgāk ir sakārtot pašu sistēmu. Tā būtu jāsaliek „pa plauktiņiem", lai visi strādātu, kā pienākas.
Ne vienmēr profesionālisms
– Ja tas valstij šajā krīzes situācijā ļauj kaut ko finansiāli ietaupīt, tad tam visam ir kāda jēga, bet brīžiem jau izskatās, ka diemžēl daudz kas tiek darīts tikai darīšanas dēļ un galarezultātā nekas īpaši nemainās. Arī šajā gadījumā – ministri, kas būs zaudējuši amatu, droši vien saņems pietiekami lielus atbrīvošanas pabalstus utt., un cik tas izmaksās valstij? – retoriski jautā Māris Justs, piebilstot, ka kādreiz ministriju bija mazāk un tās sekmīgi tika ar saviem uzdevumiem galā. – Uz mums visvairāk attiecas Reģionālā un pašvaldību lietu ministrija. Un, lai arī kādas būs izmaiņas, arī turpmāk kaut kam jau šis darbs būs jākoordinē un jādara, neraugoties uz to, kāds būs ministrijas nosaukums. Par personālijām runājot, atklāti jāatzīst, ka mūsu valstī bieži vien, izvēloties kandidatūras, ne jau profesionālisms ir pirmajā vietā, bet gan piederība attiecīgajai partijai. Diemžēl tas tā izskatās, vismaz ministriju līmenī noteikti. Bet, protams, gan tas, kāda ir valsts ekonomiskā situācija, gan tas, kā tālāk attīstīsimies, ir atkarīgs no cilvēkiem, viņu godaprāta, no tā, kā katrs darbosies savā jomā. Un valdība tie paši mūsu cilvēki vien ir.
Autores: ŽEŅA KOZLOVA un BAIBA MIGLONE