Mūsdienās paliek arvien mazāk cilvēku, kas nodarbotos ar rokdarbiem. Cesvainiete Vanda Podiņa, kas šo arodu māca arī citām sievietēm, piekrīt, ka maz ir jaunu cilvēku, kas labprāt ada, tamborē un izšuj, un dalās ar saviem darbiem. Paša rokām darināta lieta noder arī kā dāvana, kas ir daudz sirsnīgāka par veikalā pirkto.
– Iepriekšējos gados Ziemassvētku laiks ir bijis saspringts, jo arī es pati savus darbus dāvināju. Manuprāt, amatniekam šie svētki ir tāpat kā pļāvējam pļaujas laiks. Viss, kas gada laikā ir tapis, svētkos tiek dāvināts, – stāsta Vanda Podiņa.
Vandai Podiņai ar rokdarbiem ir bijusi saskare jau bērnībā, bet šogad viņa turpina papildināt zināšanas adīšanā ar adāmmašīnu. Stāsta Vanda: – Aizvadītais gads man bija samērā noslogots, jo mācos "Burdā" otrajā līmenī strādāt ar adāmmašīnām. Paralēli mācībām uz Dziesmu svētkiem Ļaudonas korim šuvu cepurītes. Šis darbs prasīja daudz laika, jo tas nebija viegls. Bet rokdarbi man ļoti patīk. Ar tiem esmu saistīta jau no agras bērnības. Tā kā man ne īpaši patika mācīties, katrā brīvā brīdī tamborēju un adīju. Liela rokdarbniece bija arī mana vecmamma.
Viņai bija skaisti palagi un dvieļi ar mežģīnēm. Tur smēlos pirmo iedvesmu. Mamma un tēva mamma bija lielas adītājas. Mājas vienmēr lika pārtīt dzijas. Mamma gan reizēm dusmojās, ka es neko citu negribēju darīt, kā tikai adīt.
Katrs darbs prasa novērtējumu. Vanda Podiņa atzīst, ka viņas rokdarbus vienmēr novērtē ģimene un sniedz atbalstu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS.10.01.2009.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
OĻĢERTA SKUJAS foto