Tā trešdienas naktī varēja sacīt madonieši un mūsu pilsētas viesi, kad daudzviet visdažādākajos monitoros, kopā ar laimes vēlējumiem, parādījās cipari divi nulle nulle deviņi. Tanī brīdī debesis pār Madonu uzziedēja kā deviņas varavīksnes kopā.
Tas notika pusnaktī. Bet jau krietnu laiku pirms tam Saieta laukumā sāka pulcēties ļaudis. Ugunsstabi un lielais ugunskurs jautri sasaucās savustarp, liesmu mēlēm priecīgi sveicinot tumšās debesis. Apkārtējās ielas un laukumi aši vien piepildījās automobiļiem. Jo tuvāk nāca gadumijas stunda, jo vairāk cilvēku saplūda pilsētas liellaukumā.
Jautrība sprēgāt sprēgāja, jo ne viens vien šampanieša malku jau bija baudījis, arī atvadoties no aizejošā 2008. gada.
Sasveicināšanās ar laba vēlējumiem tā i virpuļoja pa laukumu. Šajā stundā, pat gribēdams, te nevarēja saklausīt nīgru noti sarunās ne par aizejošo, ne arī atnākošo gadu. Tas, ar ko bijām cīnījušies gada garumā un kas varbūt nepriecīgs raudzījās no rītdienas, bija noglabāts kaut kur dziļumos. Krīzes draudi tupēja ārpus gaismas lokiem un laukiem, kaut kur piepilsētas mežos, labi saprazdami, ka tā vai citādi visās grūtībās uzvara būs tautas pusē. Mūsu tautas, kas savā ilgajā mūžā ne to vien pieredzējusi.
Un norima čala, kad mainījās gadi, jo visas acis vērās vienā virzienā, kur, sveicot jaunatnācēju gadu, virs Madonas uzziedēja deviņas svētku salūta varavīksnes kopā. Kopā ar laimīga gada un izturības vēlējumiem mums visiem.
Autors: OĻĢERTS SKUJA
AUTORA foto