9.-10. decembrī Eiropas Parlamentā (EP) Briselē uz semināru par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), nākamā gada ES budžetu un gaidāmajām vēlēšanām 2009. gadā tika uzaicināti arī reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Semināru organizēja Eiropas Parlamenta deputāts, lielākās politiskās frakcijas (Eiropas Tautas partija, Eiropas Demokrāti) grupas delegācijas vadītājs Valdis Dombrovskis. Ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tikās un ar ETP/ED politiskās grupas un preses dienesta darbu iepazīstināja preses un komunikāciju padomnieks Ģirts Salmgriezis. Seminārā piedalījās arī ES tiesību eksperte Elīna Melngaile un EP mediju direktora padomniece Žaneta Vegnere.
Plašāk Valdis Dombrovskis iedziļinājās ES lauksaimniecības politikas tendencēs.
– Latvijas lauksaimniekiem ir diezgan lielas problēmas ar konkurētspēju. Nesenajā eiropadomē, kas bija zemkopības ministru sanāksme, Latvija ar savu pozīciju it kā palika vientuļa sakarā ar to, ka ir jāmēģina izlīdzināt vienoto platības maksājumu starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, – sarunu par lauksaimniecību ievadīja Valdis Dombrovskis. Viņš arī turpināja skaidrot un atbildēja uz jautājumu:
Kāpēc Latvijas zemnieki saņem vismazāk?
– Pēc tiešmaksājumiem, ko saņem ES dalībvalstu zemnieki, Latvija ir pašā pēdējā vietā. Mūsu zemnieki saņem pat mazāk nekā lauksaimnieki Rumānijā un Bulgārijā. Kad notika pirmais Latvijas zemnieku protests Briselē saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas "veselības pārbaudi", nekāds progress šajā jautājumā netika panākts. Acīmredzot tas būs darba uzdevums arī nākamajam Eiropas Parlamentam (EP), – sacīja Valdis Dombrovskis.
Vaicāts par to, kāpēc izveidojusies tāda situācija, ka Latvijā zemnieki saņem vismazākos maksājumus, Valdis Dombrovskis minēja: – Pirmkārt, metodika, pēc kā rēķina maksājumus, ir balstīta uz vēsturiskiem ražības rādītājiem, kas Latvijā bija samērā zemi. Otrkārt, pēc iestāšanās ES Latvijā pieaugusi lauksaimniecībā izmantojamo zemju platība un šī pieejamā nauda ir jādala uz aizvien lielāku platību. Treškārt, var runāt arī par ZM ierēdņu kļūdu sarunu gaitā, nemēģinot iestāšanās laikā paprasīt lielākus maksājumus. Tomēr objektīvais faktors ir zemā references ražība, kas mums ir bijusi, un lauksaimniecībā izmantojamo zemju pieaugums.
Vairāk lasiet alikrakstā STARS. 30.12.2008.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
IVARA BOGDANOVA foto