Pašlaik valstī valda satraukums sakarā ar ekonomisko krīzi. Katram par to ir savs viedoklis. Visbiežāk tas ir negatīvs. Vecākā gadagājuma cilvēki satraucas par pensijām.
Seminārā "Eiropas atbalsts sociālo pakalpojumu attīstības nozarē", uz kuru tika aicināti reģionālie žurnālisti, tika runāts arī par sociālo budžetu. Sociālās apdrošināšanas departamenta Finansēšanas nodaļas vadītāja Linda Liepa vispirms iepazīstināja ar sociālās aizsardzības sistēmas būtību.
– Sociālās aizsardzības sistēmai tiek izšķirti divi posmi – valsts sociālā apdrošināšana un valsts sociālie pabalsti. Pirmais posms balstās uz daļēju ienākumu kompensāciju sociālā riska iestāšanās gadījumā sakarā ar slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī vecāku pabalsts jeb bērnu kopšanas pabalsts. Savukārt valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, ko saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad objektīvu apstākļu dēļ rodas papildu izdevumi vai kad šī persona nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas. Šī sistēma balstās uz iemaksām. Sākotnēji tā balstījās uz faktiski veiktajām iemaksām, tas nozīmē, ka, ja darba devējs tās veica, darba ņēmējam bija iespēja saņemt attiecīgos pabalstus, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus. Taču 90. gadu beigās bija daudz darba devēju, kas šos pienākumus neveica, rezultātā bija problēmas ar lielu darbinieku skaitu, kas nebija tiesīgi saņemt šos pabalstus. Kopš 2001. gada, ja darba devējs Valsts ieņēmumu dienestā ir iesniedzis visu informāciju par darbinieku ienākumiem, pat ja viņš nav veicis iemaksas, darba ņēmējs no tā necieš. Viņam jebkurā gadījumā tiks piešķirts nepieciešamais pabalsts. Otrs šīs sistēmas pamatprincips ir solidaritāte, kas nozīmē, ka šobrīd strādājošie cilvēki veic iemaksas un no tām tiek izmaksāti pakalpojumi tām personām, kas tos saņem, – skaidroja Linda Liepa.
Seminārā "Eiropas atbalsts sociālo pakalpojumu attīstības nozarē", uz kuru tika aicināti reģionālie žurnālisti, tika runāts arī par sociālo budžetu. Sociālās apdrošināšanas departamenta Finansēšanas nodaļas vadītāja Linda Liepa vispirms iepazīstināja ar sociālās aizsardzības sistēmas būtību.
– Sociālās aizsardzības sistēmai tiek izšķirti divi posmi – valsts sociālā apdrošināšana un valsts sociālie pabalsti. Pirmais posms balstās uz daļēju ienākumu kompensāciju sociālā riska iestāšanās gadījumā sakarā ar slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī vecāku pabalsts jeb bērnu kopšanas pabalsts. Savukārt valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, ko saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad objektīvu apstākļu dēļ rodas papildu izdevumi vai kad šī persona nespēj gūt ienākumus un kad nav paredzēta kompensācija no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas. Šī sistēma balstās uz iemaksām. Sākotnēji tā balstījās uz faktiski veiktajām iemaksām, tas nozīmē, ka, ja darba devējs tās veica, darba ņēmējam bija iespēja saņemt attiecīgos pabalstus, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus. Taču 90. gadu beigās bija daudz darba devēju, kas šos pienākumus neveica, rezultātā bija problēmas ar lielu darbinieku skaitu, kas nebija tiesīgi saņemt šos pabalstus. Kopš 2001. gada, ja darba devējs Valsts ieņēmumu dienestā ir iesniedzis visu informāciju par darbinieku ienākumiem, pat ja viņš nav veicis iemaksas, darba ņēmējs no tā necieš. Viņam jebkurā gadījumā tiks piešķirts nepieciešamais pabalsts. Otrs šīs sistēmas pamatprincips ir solidaritāte, kas nozīmē, ka šobrīd strādājošie cilvēki veic iemaksas un no tām tiek izmaksāti pakalpojumi tām personām, kas tos saņem, – skaidroja Linda Liepa.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 18.12.2008.
Autore: AGRITA NUSBAUMA