Pēc intensīva darba pienāca svētku diena – 29. novembris, kad Madonas kultūras nama senioru jauktais koris svinēja savu pusgadsimta jubileju.
Jā. Mūs moka visādas kaites un vainas. Vienu otru reizi veselība arī iegāž, bet vai tāpēc jāpadodas? Nu nē! Un no mūsu rajona pagastiem – Ļaudonas, Saikavas, Vestienas, Kusas, Lubānas, Bērzaunes, Praulienas – un, protams, Madonas pilsētas kā strautiņi satek dziedātāji uz mēģinājumiem ik nedēļu. Kas vairs var saskaitīt, cik dziesmu izdziedāts. Daža mīļa, daža ne tik mīļa, bet vajag, jo ir Dziesmu svētku repertuārā.
Un pie kora stūres jau 20 gadu no vietas stāv mūsu Ināra Stepāne. Daudzreiz mēs brīnāmies paši, kā viņa mūs, tik īgnus, kašķīgus, niķīgus utt., spēj vadīt? Un te nu pierādās, ka bērni un seniori daudz neatšķiras. Viens gan – gods kam gods, mēs visi savu Ināriņu ļoti mīlam un pretī nerunājam, bet klausām. Paši arī savā starpā esam saraduši, lai kuram kāda „uts kažokā".
Jā, kompromisu mākslu mēs esam apguvuši ļoti labi, to nevar noliegt, jo bez tās mūsu koris nebūtu tik daudzskaitlīgs. Pašreizējā sastāvā ilgdziedātāji mums ir: Arturs Medenis – no 1985. gada, Aija Razgale, Aina Rode un Dace Sproģe – no 1988. g., Milda Saule – no 1993. g., Rita Zvejniece un Rūdolfs Vītoliņš – no 1994. g. Žēl tikai, ka vīru mums pamaz un vairāki jau cienījamā vecumā. Bet svētku reizē gan atšķirības nav, visi ir skaisti, varoši un dejo kā jaunībā.
Šī bija tā reize, kad mūsu dziesmas skanēja ļoti izjusti, jo bija veltījums visiem, kuri veselības dēļ nebija kopā ar mums, kā arī tiem, kuri jau „uz mākoņa maliņas".
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 16.12.2008.
Autore: Marija Laure
kora dalībniece
LIGITAS LIEPIŅAS foto