Vakar agri no rīta Saeima pieņēma valsts makroekonomikas stabilizācijas plānā paredzētos grozījumus valsts budžetā, nodokļu un citos likumos, kas nepieciešami finansiālas palīdzības saņemšanai no starptautiskajām institūcijām.
Kā jūs vērtējat šos lēmumus, un kā tie atsauksies uz pašvaldības iedzīvotājiem, vakar vaicāju Ošupes un Bērzaunes pašvaldību vadītājām Aldai Jansonei un Vinetai Lambertei.
Sākt ar augšu
– Mums visiem būs smagi laiki priekšā, un tas nebūs viens vai divi gadi, bet ilgāk, kamēr iziesim no šīs ekonomiskās krīzes, – uzskata Alda Jansone un turpina: – Jā, arī pašvaldībām tas nozīmē algu samazinājumu, to, ka būs jāmazina attīstība, nebūs iespēju saņemt kredītus projektiem, kur nu vēl viss pārējais. Šobrīd darbavietas pagastā sakarā ar to, ka bijušajās skolas telpās ir izvietots pansionāts, atklāts medpunkts, ir pat nākušas klāt, bet ir jau otra lieta – ar 1. janvāri tiek palielināta vidējā alga, līdz ar to vajadzīgi papildu līdzekļi, jo mums pagastā ir diezgan daudz to darbinieku, kas saņem minimālo algu. Bet pašvaldības kopējais budžets jau tā nākamgad būs mazāks sakarā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu. Mana pārliecība tomēr ir, ka vajadzētu šo līdzekļu taupīšanu reāli sākt ar augšu, ar valdību, ministrijām, daudzajām valsts struktūrvienībām, nevis skatīties uz lauku pašvaldībām, kur tiešām jau ir ļoti zemas algas.
Latvietis ir elastīgs…
– Godīgi sakot, man reizēm ir kauns, ka es dzīvoju Latvijā, – savas emocijas neslēpj Vineta Lamberte un piebilst: – Mēs visi taču paļaujamies uz valdību, uz to, kādi likumi ir konkrētajā valstī. Un, ja mums ir pieņemts Darba likums, ja ir noslēgti koplīgumi, tad es nesaprotu, kā lai es tagad darbiniekam pasaku, ka turpmāk tu saņemsi mazāk tikai tāpēc, ka tev, lūk, tiek saglabāta darbavieta. Es neredzu tam juridisku pamatojumu, jo likumā taču ir rakstīts, ka algu cilvēkam var samazināt tikai tādā gadījumā, ja viņam tiek samazināta slodze. Es, piemēram, šodien biju pastā. Pasta nodaļa tagad strādā tikai līdz vieniem, ir samazināta slodze, ir samazināta alga, bet man neviens neiestāstīs, ka tam darbiniekam tagad ir mazāk darba. Un kā var ietaupīt līdzekļus, samazinot atalgojumu un palielinot patēriņa preču cenas? Mums jau tagad pagastā ir pietiekami daudz bezdarbnieku, būs vēl vairāk, bet kur viņi nāks pēc palīdzības? Uz pašvaldību, un viņi tērēs tieši to pašu valsts naudu. Taču, neraugoties uz visu, latvietis ir elastīgs – met kā gribi, celsies un ies tālāk. Galvenais, lai krīze neievelkas un lai nepazaudējam ne tikai ekonomisko, bet arī valstisko neatkarību.
Autore: BAIBA MIGLONE