Saeima ceturtdien bija paredzējusi trešajā, galīgajā lasījumā izskatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, pret kuru todien pie Saeimas piketēja aptuveni 1000 cilvēku no vairākām Latvijas pašvaldībām.
Tā kā plenārsēde ieilga, jo aktīvi tika diskutēts gan par grozījumiem 2009. gada budžetā, gan par ekonomikas stabilizācijas plānu un to pavadošajiem dokumentiem, tika nolemts atlikt lēmuma pieņemšanu līdz nākamajai Saeimas plenārsēdei (nākamceturtdien).
Jautājums par novadu reformu un ekonomikas stabilizācijas plānu šobrīd jau ir skatāms kopainā, jo atsevišķu novadu attīstība būs atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības līmeņa. Izveidojušos situāciju „Stars" lūdza komentēt jau esošu un vēl topošu Madonas rajona novadu vadītājus.
Aritmētiskā demokrātija
– Manuprāt, vispieņemamākais variants, kaut arī ne ideāls, bija 167 novadu modelis, kas bija izstrādāts laikā, kad Māris Kučinskis vadīja RAPLM. Es biju, esmu un palikšu nosacīti mazu novadu aizstāvis. Tie ir novadi ar 4-15 tūkstošiem iedzīvotāju, plus visi līdzšinējie likumā noteiktie kritēriji. Katram novadam uz šo reformu ir savs skatījums, un man ir grūti spriest par to, vai runātājiem no Pūres ir vai nav taisnība, taču, paskatoties uz to, kādi kartē dažos rajonos ir izveidoti novadi, tiešām var rasties jautājumi (tas attiecas gan uz Cēsu rajonu, gan, piemēram, Balvu rajonu, ar kura vadītājiem esmu runājis). Es nezinu, kāpēc šajos rajonos novadi veidojas tā un ne citādāk, tomēr viena lieta, kas man visvairāk nepatīk, ir tā, ka novadi veidojas nevis pēc patiesās, bet pēc aritmētiskās demokrātijas. Kaut vai mūsu pašu situācija. Divas trešdaļas Ošupes pagasta iedzīvotāju vēlas dzīvot Lubānas novadā, bet 4 deputātu balsis no 7 tiek atdotas par vienas trešdaļas iedzīvotāju atbalsta viedokli, ka labāk pievienoties citam novadam. Lūk, tā ir aritmētiskā demokrātija, – savu viedokli pauda Miķelis Gruzītis.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 13.12.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS