LŪCIJA ZVIRBULE ir dzimusi Latgales pusē – Kārsavā.
– Ģimenē pavisam bijām astoņi bērni, viens brālis vēl jaunāks par mani, bet viņš pirms vairākiem gadiem traģiski gāja bojā. Tā ka es esmu palikusi pati jaunākā no mūsu ģimenes.
Joprojām visi turamies kopā priekos un bēdās. Uz Madonas rajona Degumniekiem mēs pārcēlāmies, kad es sāku mācīties 4. klasē, – atceras Lūcija.
Savulaik Lūcija gribējusi mācīties medicīnu, bet dzīvē viss sagriezies citādāk. – Tā nu sanāca, ka kļuvu par frizieri, un ne brīdi šo izvēli neesmu nožēlojusi. Manas skolotājas bija Aina Misiņa, Mirdza Bogdanova, Raisa Auseva – Madonā atzītas frizieres. Samērā ilgu laiku kopā nostrādājām toreizējā Madonas sieviešu frizētavā. Tad 1988. gadā piedzima dēls Nauris. Sākās pārmaiņu laiki, un es nodibināju savu individuālo uzņēmumu, tā turpinu nu jau gandrīz 20 gadu. Man ir izveidojies savs klientu loks. Ne jau velti smejas, ka katram cilvēkam vajagot savu dakteri, frizieri un šuvēju. Par pēdējo nezinu, bet par diviem pirmajiem gan varu teikt, ka tā ir. Es pa šiem gadiem esmu iepazinusi savas pastāvīgās klientes, zinu viņu gaumi, to, kas viņām labāk piestāv. Kamēr pucēju klienti, varam arī par daudz ko izrunāties; ja redzu, ka cilvēku kaut kas nospiež, cenšos uzmundrināt, iedrošināt, bieži apspriežam lasīto, redzētās filmas vai izrādes. Galvenais, lai klients aiziet smaidīgs, apmierināts, lai vairojas pozitīvās emocijas, jo negāciju tāpat mūsu dzīvē ir tik daudz, – atzīst Lūcija.
Bet vaicāta par brīvā laika pavadīšanu, Lūcija viennozīmīgi atbild: – Mājas, mājas un vēlreiz mājas. Taisni jābrīnās, ka esmu palikusi tāds izteikts māju cilvēks. Kādreiz ar ģimeni, kolīdz klāt brīvdienas, tā kaut kur braucām, tagad – vairāk pa māju. Vasarā pietiek darbiņu dārzā un mājas apkārtnes sakopšanā, jo gribas ap sevi sakārtotu vidi, ziemā atliek laiks kādai grāmatai, krustvārdu mīklām, paskatos kādu labu raidījumu televīzijā. Reizēm ar vīru kaut kur aizejam, bet tā – turos pie mājas. Vecākā meita Laila jau ceturto gadu dzīvo Norvēģijā, arī Nauris šobrīd ir Rīgā, atbrauc pie mums tikai pa brīvdienām. Bet Jaunajā gadā visi būsim kopā – atbraukt solījusies arī Laila. Mēs jau divas vasaras grasāmies viņu tur, Norvēģijā, apciemot, bet kaut kā nesanāk un nesanāk. Varbūt nākamgad… – ar cerību balsī nosaka Lūcija.
Vārdadienu šodien viņa svinēšot savējo lokā, bet pirmdien – kā allaž vārda un dzimšanas dienās – būšot tāda neliela pasēdēšana ar draudzenēm. – Esam četras piecas, kas turamies kopā un šo tradīciju ievērojam. Katra šī tikšanās ir ļoti jauka, tā pozitīvi uzlādē ilgākam laikam, – neslēpj Lūcija.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto