Vakar Madonas pilsētas domes sēžu zālē bija izvietojusies simboliska nākotnes darbnīca, lai diskusijas laikā spriestu par Vidzemes reģiona ilgtermiņa attīstības virzieniem.
"Stars" jau rakstīja, ka no 2. līdz 12. decembrim Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes Augstskola un Vidzemes reģionālais ES struktūrfondu informācijas centrs projekta "Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra darbībai" ietvaros rīko četru pasākumu ciklu "Vidzemes forums". Tā laikā trīs nākotnes darbnīcās (Cēsīs, Madonā un Valmierā) un reģionālajā konferencē, kas paredzēta 12. decembrī Valmierā, vidzemnieki spriedīs par sava reģiona ilgtermiņa attīstības virzieniem un konkurētspējas resursiem starptautiskā mērogā.
5. decembrī Madonā ar diskusijas dalībniekiem tikās Vidzemes Augstskolas attīstības daļas vadītāja Agnese Karaseva, bet diskusiju vadīja Vidzemes Augstskolas absolvents, moderators Juris Jerums. Lai raisītu brīvākas un atraisītākas domas, diskusijas sākumā viņš aicināja ar laika mašīnu pārcelties 20 gadu tālā nākotnē – 2028. gadā. Atsaucīgi diskusijā iekļāvās Madonas BIIC vadītāja Dace Āriņa, projektu asistente Janīna Apsīte, SIA "Aizezere" uzņēmējs Roberts Griboniks, a/s "Ge Money Bank" Madonas filiāles vadītājs Jānis Stafeckis, Limbažu rajona padomes pārstāve Spīdola Lielmane, Madonas virsmežniecības pārstāve Dace Rācene un citi.
Nepiespiestā, brīvā atmosfērā diskusijas dalībnieki izteica, kā Madona nākotnē varētu attīstīties, kā varētu izmantot vietējos resursus, vidi, lai sevi varētu nodrošināt, lai te būtu darbavietas. Tika minēts, ka tie varētu būt daudzveidīgi nelieli uzņēmumi, nevajag jau nemaz lielražošanu. Tā varētu būt, piemēram, koksnes pārstrāde, nātru granulu ražošana, pārtikas ražošanas, tūrisma uzņēmumi vai kas cits, tas varētu būt jaunās paaudzes intelektuālais potenciāls, kas ļaus izdomāt jaunus risinājumus, varētu rasties jaunas iniciatīvas, ja būtu veicinoši faktori, ka jaunieši pēc studijām atgrieztos un te būtu darbs.
– Diskusijā, kas notika Cēsīs, sapratām, ka ir jāattīsta visas sfēras un nevaram domāt tikai par vidi, atjaunojamajiem resursiem, vairāk ir jādomā par cilvēkiem – kādu darbaspēku ražojam, kā atbalstām savus uzņēmējus. Svarīgi attīstīt arī tradīcijas, nostabilizēt kultūras vērtības, – teica A. Karaseva.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 06.12.2008.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto