Kur tas laiks, kopš dzīvojam globālajā tīmeklī un interneta pieslēgums vairs nav nekāds brīnums pat Latvijas laukos. Arī diena tagad daudziem sākas nevis ar tradicionālo brokastu kafiju, bet gan ielūkošanos portālā draugiem.lv, delfi vai kādā citā internetā pieejamā mājas lapā.
Neraugoties uz interneta arvien pieaugošo lomu mūsu ikdienā, joprojām tiek abonēti un lasīti laikraksti un žurnāli, un – kas interesanti – savu aktualitāti un efektivitāti nav zaudējis arī bezdrāts telefons jeb viena tante teica… Daudzos gadījumos tas ir pirmais, kas lielai rajona iedzīvotāju daļai pavēsta jaunākos vietēja mēroga jaunumus un sensācijas.
Lai atceramies šīsvasaras šaušalīgo atradumu kādā ezerā Madonas tuvumā, kad policisti ar lielu pieredzi kriminālistikā, zinot, ka ir atrasts sadalīts sievietes ķermenis, turklāt divās somās, atteicās apstiprināt acīmredzamo, proti, ka, spriežot pēc visa, visticamāk, notikusi slepkavība. Bet tikmēr sarunās jau visai pārliecinoši tika pārstāstītas vissīkākās notikušā detaļas un nosaukts pat aizdomās par dubultslepkavību turamā vārds. No kuluāros izskanējušām versijām gandrīz visas vēlāk arī apstiprinājās gan TV ziņu raidījumos, gan publikācijās presē.
Gandrīz vai kā padomju laikos, kad par daudz ko nerakstīja, bet, pateicoties bezdrāts telefo-nam, visi tāpat visu zināja.
Tagad it kā ir citi laiki, it kā citā līmenī ir preses un vārda brīvība, bet diemžēl joprojām par šādiem un līdzīgiem jaunumiem bieži vien sabiedrība vispirms uzzina no pārstāstiem, nevis no amatpersonu oficiāli sniegtās informācijas plašsaziņas līdzekļiem.
Kā tas, piemēram, bija arī gadījumā, kad mainījās Sarkaņu pagasta vadība. Kopš šī notikuma pagājušas jau divas nedēļas, bet par to joprojām klusē Madonas rajona padomes mājas lapa un arī Sarkaņu pagasta padomes „Jaunumu" sadaļā nav ne vēsts.
Šī nav pirmā reize, kad nedēļas komentārā rakstu par aktuālas vietēja mēroga informācijas trūkumu Madonas rajona mājas lapā, kur, manuprāt, jau nākamajā, bet vēl labāk tai pašā dienā kaut vai tikai dažos teikumos būtu jāizklāsta jaunākā ziņa, it īpaši, ja var prognozēt, ka tā izraisīs rezonansi sabiedrībā.
Vai tiešām bezdrāts telefons ir mūžīga vērtība, kas nekad nenovecos un arī jaunizveidotajos novados spēs pirmais – ātrāk nekā internets, ātrāk nekā radio un televizors, ātrāk nekā preses izdevumi – pavēstīt to, kas notiek visapkārt un ko grib zināt iedzīvotāji?
Dzīvosim – redzēsim!
Autore: ŽEŅA KOZLOVA