Kādreiz vārds „pirāts" saistījās ar piedzīvojumu stāstiem vai arī šausminošiem vēsturiskiem faktiem par atsevišķas jūrasbraucēju daļas uzvedību un darbiem. Kaut arī, kā liecina pēdējo nedēļu notikumi, senais arods, ja to tā var dēvēt, savu sākotnējo nozīmi vēl nav zaudējis, tam ir uzradušās papildu nozīmes.
Dzirdot vārdu „pirāts", pirmā lieta, kas, visdrīzāk, iešaujas prātā, ir vienacains, vienkājains bārdainis ar papagaili uz pleca, taču jau saistībā ar vārdu „pirātisms" mums ir pavisam citas asociācijas.
Teju vai katram ir nācies redzēt cilvēkus vai būt pašiem to vidū, kas lieto dažādus p2p (peer-to-peer; tulk. ‘līdzaudzis līdzdaudzim') tīklus, kā BitTorrent, DC++, eMule, lejupielādē dažādas filmas, mūziku un programmas. Visbiežāk cilvēkiem nav ne mazākā priekšstata par to, no kurienes tas viss rodas. Daudzi uzskata, ka viss šis pirātiskais materiāls, saukts arī par warez, rodas no dažiem indivīdiem, kas nopērk kādu kompaktdisku, pārveido to atbilstošā formātā un augšuplādē kādā no p2p programmām vai mājas FTP servera. Īstenībā viss ir daudz sarežģītāk, jo cilvēki parasti nemēdz maksāt naudu par audio un programmatūras CD vai filmas DVD, lai pēc tam to atdotu pārējiem par baltu velti. Peer-to-peer lietotāji dod citiem to, kas jau ir pieejams. P2p tīkli ir pēdējais posms šajā sarežģītajā un organizētajā pirātisma ķēdē, taču šoreiz par ko citu. Proti, kāpēc mēs nemaksājam par kaut ko, bet vēlamies iegūt to par velti. Interneta vidē cilvēkus, kuri nodarbojas ar warez izplatīšanu, uzskata par mūsdienu „robiniem hudiem" – atņemam bagātajiem, dodam visiem, kam vajag. Nevēlēšanās pirkt licencētu programmatūru sakņojas pieņēmumā, ka tā ir par dārgu, un visbiežāk tā arī ir. Nav pārsteigums, ka visplašāk pirātisko produkciju lieto valstīs, kur ir salīdzinoši zems vispārējais dzīves līmenis, taču tiek attīstīta informācijas tehnoloģiju joma (Ķīna, Indija, Krievija utt.). Otrkārt, ne viss vajadzīgais ir legāli pieejams. Latvijas tirgus ir neliels, līdz ar to tas, kas tiek piedāvāts citviet pasaulē, līdz Latvijai bieži vien nemaz nenonāk. Šādā gadījumā izvēle notiek par labu nelikumīgajam ceļam, it īpaši, ja to iet ir tik viegli. Un, treškārt, vienkārši slinkums, kurā summējas visi iepriekšēji faktori (lēti, ātri, bez piepūles). Tas, ar kādu vieglumu tiek iegūta pirātiskā produkcija, arī ir galvenais iemesls, kāpēc pirātisms ir tik izplatīts un neizskaužams.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 04.12.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto