Vai jums ir kāds kluss sapnis, kuru ļoti gribas piepildīt? Praulēnietim ANDRIM BĒRZIŅAM tas ir izdevies. – Cik vien sevi atceros, man ir gribējies lidot. Agrāk pat sapņos redzēju, ka lidoju, – ar smaidu atceras Andris.
Viņa ikdiena saistīta ar autokravu pārvadāšanu. – Tagad ir pašam sava smagā automašīna. Dzīve paiet pie stūres, vienmēr jābūt nomodā par kravu, lai kādi laika apstākļi, tāpēc lidošana man ir kā atslodze, vaļasprieks, kas sagādā prieku, – atzīst Andris. Viņa sapnis par lidošanu piepildījies pirms gadiem desmit. – Padzirdēju, ka tepat blakus no Praulienas lidlauka kāds regulāri paceļas ar motodeltaplānu. Nodomāju – tas ir priekš manis.Tā iepazinos ar Viktoru Tropu, kas mani mācīja lidot. Sākumā lidojām abi kopā, vēlāk Viktors nopirka jaudīgāku aparātu, un es iepriekšējo no viņa atpirku. Taču arī tagad reizēm palidojam kopā, īpaši tajās reizēs, kad Viktors grib virs Madonas uzspēlēt savu trompeti, – smej Andris. Parasti lidošanai tiek izvēlētas vakarstundas, kad vējš norimis, bet lidots tiekot arī no rīta, pa dienu. – Dienā ir vairāk jāuzmanās no gaisa strāvām.
Teorētiski it kā var lidot pie vēja ātruma līdz 10 metriem sekundē, bet stiprā vējā to fiziski izdarīt grūti. Lai gan deltaplāna ātrums ir 60-70 kilometru stundā, gaisā to ātrumu nejūt. Parasti lidoju 200-300-400 metru augstumā. Rekords ir 2 km augstums. Bet tad gan vairs nevar saprast, vai tā ir Prauliena vai Madona. Ierastais maršruts ir pāri Praulienai, apmest apli virs Madonas, bet ir būts arī Gaiziņkalnā, reizēm aizlidoju līdz Cesvainei. Lielāku baudījumu gūstu tad, kad lidoju viens. Tad nav tās atbildības par otru cilvēku, vari pats brīvi baudīt skatus, kas paveras. Skaisti ir visos gadalaikos. Es pat ziemā noķeru laiku, kad palidot. Jā, ir auksti, toties brīnišķīgi skati paveras, vienīgi deguns jānoslēpj, lai nenosalst. Sajūta ir tāda pati, kā ziemā ar moci braucot. Pirms pāris gadiem lidoju tieši pirms gadumijas, 31. decembrī. Esmu lidojis arī savā vārdadienā – 30. novembrī. Vaicāts, vai šajos gados bijis daudz gribētāju, kas ir vēlējušies izbaudīt lidojuma prieku (reizē var lidot divi cilvēki), Andris atsaka – kas viņus vairs saskaitīs. Izvizināti draugi, paziņas.
Arī abas meitas – Sintija un Andra. Sieva Elita gan (tāpat kā abi dvīņubrāļi – Aldis un Jānis) šajā ziņā esot atturīga. – Esmu lidojis kopā ar bērniem un arī cilvēkiem cienījamā vecumā. Tad maršrutu cenšos pielāgot viņu vēlmēm, uzmanu, kā viņi jūtas. Es zinu daudzus, kuri gribētu lidot, bet viņiem ir bail no augstuma, un es viņus saprotu. Lai gan lidot ir citādāk nekā, piemēram, kāpelēt pa jumtiem, kas man pašam ne īpaši patīk. Man katrā ziņā tas ir vaļasprieks, bez kura savu dzīvi vairs nevaru iedomāties.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto