Pēc Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) organizētā 2 dienu piketa pie Eiropas Savienības (ES) Padomes un Eiropas Komisijas ēkām Briselē mājās atgriezies arī Ļaudonas pagasta z/s "Mežkalni" saimnieks Valdis Elksnītis.
Pagājušajā nedēļā, kad tika lauzti šķēpi par ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu jeb tā saukto Veselības pārbaudi, pirmo reizi lauksaimnieki apvienojās kopīgai akcijai, lai aizstāvētu Latvijas zemnieku līdzvērtīgas konkurences tiesības ES galvaspilsētā. Viņi brauca ar mērķi piesaistīt uzmanību diskriminācijai ES maksājumu sadalē starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, cerot ietekmēt tiešo maksājumu izlīdzināšanu – tie Latvijai no visām dalībvalstīm ir viszemākie. Latvija ES tiešajos maksājumos par vienu izmantojamās zemes hektāru saņem vidēji 63 eiro (44,1 latu), Igaunija, Lietuva un Polija saņem attiecīgi 92 eiro (64,4 latus), 102 eiro (71,4 latus), 132 eiro (92,4 latus) par hektāru. Lielākos tiešos maksājumus, kas svārstās 270 līdz 441 eiro robežās, saņem Grieķijas, Nīderlandes, Beļģijas un Dānijas lauksaimnieki.
– Sākumā bija domāts, ka no Latvijas uz piketu brauks ar trim autobusiem, bet aizbraucām ar vienu. 18. un 19. novembrī bijām vairāk nekā pussimt zemnieku, kas, tērpušies Latvijas hokeja izlases tumšsarkanajos fanu kreklos, ar plakātiem angļu un franču valodā pievērsa sev plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības uzmanību. Mūsu pamatprasība – par vienlīdzīgu lauksaimniecības politiku visām ES dalībvalstīm, nevis par piena cenām. Pie mums piketa laikā iznāca zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, saņēmām arī ārzemju preses uzmanību, kaut ne tik lielu, kāda būtu, protestējot Beļģijas vai Vācijas lauksaimniekiem. Bijām arī vienā zemnieku saimniecībā netālu no Briseles, kas nodarbojas ar piena lopkopību un ES tiešajos maksājumos saņem vidēji 350 eiro par hektāru. Ja saimniekam ir 200 ha, viņš zina, ka viņam būs pietiekams ES atbalsts, ar ko rēķināties. Piena cenas ir pazeminājušās arī pie viņiem. Pagājušajā gadā par litru piena maksāja 45 eirocentus, šogad cena ir 28 eirocenti par litru, – raksturo Valdis Elksnītis.
Viņa saimniecība, kas sadarbojas ar a/s "Preiļu siers", saņem par 10 s/l mazāk, nekā bija pagājušajā gadā, turklāt uzņēmums kavējas ar naudas samaksu. Toties banka kredīta brīvdienas nedod. Līdz ar to situācija nerada optimismu.
Vairāk lasiet alikrakstā STARS. 27.11.2008.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
Foto no personiskā arhīva