Valsts svētku priekšvakarā, kā arī pašos svētkos Madonas skatītājus gaida atkalredzēšanās ar latviešu spēlfilmas „Rīgas sargi" varoņiem.
Aigara Graubas „Rīgas sargi" nu jau ir kļuvuši par nelielu kinofenomenu, jo filmai pēc ilgiem gadiem ir izdevies šķietami neiespējamais – iedabūt skatītāju kinoteātrī, lai tas noskatītos vietējo filmu. Gan skatītāju skaita, gan ieņēmumu ziņā „Rīgas sargi" viennozīmīgi ir populārākā filma Latvijā un, iespējams, tāda paliks vēl daudzus gadus. Rudens sākumā tika izplatīta ziņa, ka „Rīgas sargus" Kultūras ministrijas izveidota komisija ir pieteikusi ASV kinoakadēmijas balvai „Oskars" kategorijā „Labākā ārzemju filma". Nenoliedzami, filma gan tās tapšanas laikā, gan jau pēc pirmizrādes netika uztverta viennozīmīgi. Iebildes bija gan pret vēstures faktu brīvo interpretāciju, gan pret pārlieku lielo vēlmi līdzināties Holivudas lielbudžeta filmām. Kādam nepatika datorizētie specefekti, kas vietām filmā tiešām izskatās vai nu ļoti lēti, vai arī nevajadzīgi, citam – aktieru tēlojums. Cimperlīgs skatītājs filmā atradīs vietas, kur var piekasīties, un tas arī saprotami – „Rīgas sargi" bija gaidītākais kinoprojekts pēdējo 20 gadu laikā, līdz ar to cilvēki šo darbu vērtē pēc augstākiem kritērijiem, nekā citas šajā laikā Latvijā uzņemtās filmas. Taču te vietā būtu kāda skatītāja komentārs: „Pievēršot uzmanību būtiskajam, atkrīt vēlme meklēt sīkas neprecizitātes, faktu kļūdas vai neveiksmīgu aktierspēli." Un, kā liecina gan skatītāju interese, gan filmas kases ieņēmumi, cilvēki tomēr ir nosvērušies par labu tam būtiskajam, kas filmā tiek pateikts un atainots, nevis atsevišķām mazāk veiksmīgām detaļām.
Kas tad ir šīs filmas veiksmes gājiena pamatā? Te būtu jāatzīmē divas lietas – Holivudas piegājiens filmas veidošanā un pielāgošanās vidusmēra latviešu skatītāja vēlmēm.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 15.11.2008.
Autore: EGILS KAZAKEVIČS
Filmas izplatītāju foto