Lāčplēša ordeņa augstākās šķiras apbalvojumi (1. un 2. pakāpe) latviešu karavīriem pasniegti 1927. gada rudenī.
Ar otro kārtas numuru šis apbalvojums pēc nāves piešķirts arī Oskaram Kalpakam.
Pirms 20 gadiem 6. novembrī Meirānu Visagala kapos pulcējāmies pie pulkveža kapa. Runājām par Kalpaku, taču iemesls tikšanās brīdim neilgi pirms Lāčplēša dienas bija tēlnieka Kārļa Zāles 100. dzimšanas diena oktobra beigās. Helsinkieši Kalpaku bija godinājuši jau agrāk, bet šis pēckara gados bija pirmais iepriekš publiski izziņotais pasākums.
Kārlis Zāle divdesmito gadu otrajā pusē strādāja pie Brāļu kapu izveides, taču paspēja izkalt arī akmens karavīrus Visagalā. Piemiņas zīme, kas sasaucas ar Brāļu kapu un arī vēlāk tapušajiem Brīvības pieminekļa tēliem, atklāta 1927. gada jūlijā. Vēlāk uzzināju – tam, ka Zāle strādāja Meirānos, ir arī personīgas dabas iemesls.
„Liepsalās" tolaik saimniekoja Oskara brālis Kārlis, kas bija precējies ar Almu Lizeti Dzirkali no Meirānu „Dzirkaļiem", viņu abu meita bija Ārija Kalpaks-Grundmane. Savukārt kā Zāles palīgu Kalpaka pieminekļa gatavošanā min Arnoldu Dzirkali (1896. Meirāni-1942.), pulkveža brāļa sievas brāli.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 11.11.2008.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ