Šķiet, ka bez vaļaspriekiem nav iedomājama ikdiena. Tie piešķir ikdienai krāsas, dažādību un personīgu nozīmi. Katram cilvēkam ir savas intereses. Vieni izvēlas aktīvus hobijus, piemēram, sportu vai ceļošanu, bet citi dod priekšroku mierīgākām nodarbēm, tādām kā lasīšana, gleznošana vai fotografēšana. Tieši šī daudzveidība padara cilvēkus unikālus un ļauj katram atrast sev piemērotāko veidu, kā pavadīt brīvo laiku.
Madoniete Šarlote Krūmiņa ikdienu aizvada studijās. Lai gan dienas ir aizņemtas mācību procesā, tieši mieru un jaunu enerģiju gūst, veltot laiku savam vaļaspriekam – fotografēšanai.
– Mūsdienās vaļasprieku iespējas ir gandrīz neierobežotas. Attīstoties tehnoloģijām un informācijas pieejamībai, cilvēki var izmēģināt arvien jaunas nodarbes – sākot no tradicionāliem hobijiem līdz pavisam mūsdienīgiem, piemēram, digitālajai māk-
slai vai satura veidošanai internetā. Arī es studēju digitālo mārketingu, līdz ar to fotografēšana un video ir mana ikdiena. Tomēr fotografēšana ir arī mans vaļasprieks, jo palīdz attīstīt prasmes un izpaust savu personību, kā arī palīdz mazināt stresu un uzlabo dzīves kvalitāti, sniedz iespēju atpūsties no ikdienas pienākumiem un gūt jaunu iedvesmu, – stāsta Šarlote.
Taujājot, kas vairāk aizrauj un ko patīk fotografēt, jauniete ar pārliecību pauž: – Man patīk apmeklēt pasākumus, labprāt tiekos ar cilvēkiem, bet man nepatīk to iemūžināt. Tiklīdz man rodas brīvs brīdis, es ņemu savu kameru un dodos ārā – dabā. Man patīk fotografēt dabas skatus, dzīvniekus. Patīk agri rīti, kad saule vēl tikai sāk celties un viss ir kluss. Migla virs pļavām, rasas pilieni uz zāles un putnu balsis – tas viss rada īpašas izjūtas, ļauj būt klātesošai, saplūst ar dabu. Tieši šajos brīžos rodas visīpašākās fotogrāfijas. Tikpat mani aizrauj saulrieti, zvaigžņotas naktis un ziemeļblāzma.
Šarlote gan atzīst, ka nemeklē perfektus kadrus, bet viss ir izjūtās.
– Ikdienas skrējienā cilvēki nepievērš uzmanību sīkumiem un nepamana, kā saules stari rotaļājas koku zaros, neierauga košās puķes vai kādu vientuļu ziedu ceļmalā. Steidzoties neredz vāveri, kas lēkā pa koku zariem, vai lapsu, kas noslēpusies pļavā. Mani vairāk piesaista sajūtas – kā gaisma krīt uz koka mizas, kā ūdens atspoguļo debesis vai kā viens vientuļš zieds izspraucies uz ietves. Rodas sajūtas, it kā kamera palīdzētu ieraudzīt pasauli dziļāk. Daba nekad nav garlaicīga, tā vienmēr mainās, un tas mani iedvesmo, – uzsver jauniete.
Šarlote arī teic, ka, lai iegūtu labākus kadrus, izprastu fotografēšanas principus, laiku pa laikam piedalās arī kursos, tomēr lielākoties viss notiek pašmācības ceļā.
– Varbūt kaut kad nākotnē saņemšos un fotografēšanu apgūšu nopietnā līmenī, bet šobrīd tas man ir tikai vaļasprieks. Protams, lai uzlabotu savas prasmes un zināšanas, apmeklēju kursus. Liels prieks, ka tos vada pieredzējuši, profesionāli fotogrāfi un gūstu vērtīgas zināšanas, – prieku pauž Šarlote Krūmiņa.
17.04.2026.