Gints Kāposts ir jaunais lauksaimnieks Bērzaunes pagasta saimniecībā “Vašķi”. Viņa saimniecības izveide lauksaimnieku pasākumā “Iedvesmas stāsti” ir piemērs, kā nenobīties no grūtībām, no laukiem, atgriezties no ārzemēm Latvijā un saimniekot.
Nu jau rit piektais gads, kopš Bērzaunes pagastā attīstību turpina saimniecība "Vašķi".
Bioloģiskajā saimniecībā patlaban ir 77 ‘Šarolē' tīršķirnes gaļas liellopu ganāmpulks, tai skaitā 37 zīdītājgovis. "Vašķiem" ir tīršķirnes lopu audzētāja statuss.
Liellopu novietnē līdzās mammām redzami arī nesen dzimušie teliņi.
– Šīs šķirnes liellopi ātri aug, 7 mēnešu vecumā tos jau var realizēt. Lopiņi tiek realizēti sadarbībā ar Izsoļu namu. Taču joprojām ir doma šķirnes lopus audzēt vaislai, – par ganāmpulku pastāsta jaunais saimnieks.
Pieņem savus lēmumus
Gints Kāposts, uzsākot saimniekošanu, vēl pusi laika pavadīja Latvijā, pusi – Dānijā, kur bija stabils darbs metālapstrādē.
– Sākumā nebija domas, ko īsti darīt, atjaunojot zemes īpašumu. Sapratu, ka te ir visas iespējas, bet daudz kas ir atkarīgs no paša lēmumiem. Strādāt priekš sevis ir vislielākā motivācija, jo viss, ko tu dari, kāda būs alga, ir atkarīgs no paša. Pats varu noteikt, kāda būs ikdiena. Sievas brālis audzēja gaļas lopus, arī es izlēmu, ka audzēšu gaļas liellopus. Daudzi saimnieki laukos nevēlas turēt lopus, jo savu ikdienu nevar saplānot, brīvdienu vispār nav. Ir jābūt lielai spītībai, bet, ja izdodas attīstīties, ir gandarījums, – pamato saimnieks.
Savukārt "Vašķu" saimnieces Lindas sfēra ir dažādas puķes, floristika, siltumnīca un sapņu dārza "Botanica Florens" izveide.
Pirms saimniekošanas uzsākšanas, pateicoties iepriekšējo gadu pieredzei, Gints Kāposts ir sapratis, ka vislielāko motivāciju – strādāt laukos, attīstīties, pārvarēt grūtības, nemitīgi tiekties uz nosprausto mērķi – veido apziņa, ka esi pats sev saimnieks, pats pieņem atbildīgus lēmumus, veido sev optimālu darba vidi, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus.
Attīstīt saimniecību palīdz arī projekti
Vispirms jaunais saimnieks Gints Kāposts sakārtoja mantojumu, veicot īpašnieku maiņu zemnieku saimniecībā, pamazām saveda kārtībā īpašumā esošās platības. Atgādāja uz saimniecību pirmās piecas teles, ieguva bioloģiskās lauksaimniecības izglītību 180 stundu apmērā. Mācoties Barkavas struktūrvienībā, apguva arī vidējo profesionālo lauksaimnieka izglītību, jo tā ir prasība, lai varētu iesniegt un īstenot projektus.
Lai notiktu attīstība, saimniecībā gan ieguldīta sava nopelnītā nauda, gan gūts projektu atbalsts.
2022. gadā saņemot atbalstu no Latvijas lauku attīstības programmas "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības", iegādājās kvalitatīvas telītes ganāmpulka palielināšanai. Ar jaunā lauksaimnieka atbalstu palielināts ganāmpulks un iegādāta zeme. Projekta ietvaros veikta inventāra modernizācija. Šobrīd apsaimniekoti vairāk nekā 200 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur tiek sagatavots siens un skābbarība. Par savu nopelnīto naudu iegādāta lietota tehnika.
Bez grūtībām neiztikt
Stereotipisko uzskatu, ka gaļas šķirnes liellopu audzēšana ir vienkārša – palaid tik dzīvniekus ganībās, lai tie ēd zāli un aug – "Vašķu" saimnieks atspēko: – Tā, protams, var darīt, bet tad var būt slikts iznākums. Kā jau dabā – viss var notikt, lopi var neiedzīvoties, var aiziet bojā, var uzbrukt plēsēji. Par gaļas liellopiem ir jārūpējas tāpat kā par visiem citiem dzīvniekiem.
Uz jautājumu, kā var saimniekot apstākļos, kad nevar paredzēt, kāds būs gads lauksaimniecībā, Gints Kāposts saka: – Ekonomiski – galvai jāstrādā, jāparedz, jārēķina, – atbildēja Gints. – Saimnieciskā darbība reģistrēta 2020. gadā, uzsāku saimniekot 2021. gadā, un katru gadu ir bijušas kādas nebūšanas. Kovida krīze, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācijas celšanās, divi sausie gadi, pagājušais – slapjais gads. Šogad atkal konflikts Tuvajos austrumos un dārga degviela, resursu cenu kāpums. Neviens gads nav bijis tāds, ka varētu teikt, ka dzīve sakārtota, un lauksaimnieki vienmēr ir atkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem. Atbalsta maksājumi par šķirnes liellopiem tiek aprēķināti, bet tomēr ir. Ja nebūtu atbalsta maksājumu, laikam lauksaimniecībai mestu mieru. Lai tie gudrie, kas saka, ka jābūt gataviem strādāt bez subsīdijām, pamēģina.
14.04.2026.