LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra Madonas nodaļas rīkotais informatīvais seminārs, kas 21. martā notika Madonas novada bibliotēkas lasītavā, bija veltīts aktualitātēm meža apsaimniekošanā.
Meža īpašniekiem, kas interesējas par lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) apmežošanu, Madonas novada pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas speciāliste Lelde Celmiņa stāstīja par nepieciešamajiem saskaņojumiem.
Ir jābūt skaidrībai, vai LIZ neliedz apmežot likums vai MK nosacījumi, vai uz LIZ ir īpaši aizsargājami biotopi, dižkoki, kāda ir zemes vērtība ballēs. Ir jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu, lai saņemtu atļauju LIZ apmežošanai. Pašvaldības speciālists pārliecināsies, vai zemes vienību iespējams apmežot saskaņā ar Madonas novada teritoriālplānojumu, vienlaikus norādot valstī noteiktos ierobežojumus.
MKPC Madonas nodaļas vecākās mežsaimniecības konsultantes Mairitas Bondares uzmanība tika pievērsta meža atjaunošanai un meža ieaudzēšanai. Daļa īpašnieku meža ieaudzēšanu un atjaunošanu veic, saņemot projekta apstiprinājumu, izmantojot ES naudas atbalstu.
– Ar ko atšķiras meža atjaunošana no meža ieaudzēšanas? Meža atjaunošana ir pasākumu komplekss platībā, kas ir bijis mežs. Meža ieaudzēšana arī ir pasākumu komplekss, kad ieaudzējam mežu platībā, kas nav bijusi mežs. Ieaudzēto audzi var reģistrēt gan kā mežaudzi, gan kā plantāciju mežu. Katrā gadījumā ir savi kritēriji, bet, ievērojot likumdošanu, efektīvāk ieaudzēto mežaudzi reģistrēt VMD kā plantāciju mežaudzi. Tas dos iespēju brīvāk rīkoties apsaimniekošanā, arī naudas plūsmā, jo kokus plantāciju mežā īpašnieks drīkst cirst pēc saviem ieskatiem jebkurā vecumā, arī 20, 30, 40 gadu vecumā, kaut nav liegts audzēt ilgāk. Ja plāno mežaudzi, ir vajadzīgs minimālais koku skaits – priedei 2000, bērzam, eglei un pārējām sugām – 1500 koku uz hektāru, plantāciju mežā šis skaits ir mazāks. Jaunaudžu kopšanai varēs izmantot ES fondu atbalstu.
Diskutējot par koku stādīšanu, tika uzsvērts, ka stādīšanai drīkst izmanot tikai kokaudzētavā pirktus stādus, un tie ir dažādu kategoriju stādi, bet nav svarīgi, vai tie ir ietvarstādi vai konteinerstādi, katrai konkrētai platībai ir jāizvēlas, ko labāk stādīt. Ja, piemēram, paredzēts stādīt lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, zinot, ka tur aug varena zāle, stādīšanai iesaka izvēlēties lielākus stādus, jo mazais stādiņš tur pazudīs. Egle pirmos trīs gadus aug lēni, jo vispirms nostiprina savu sakņu sistēmu. Bērzs aug ļoti strauji, tāpēc lauksaimniecības zemēs bērza stādīšana ir laba izvēle, taču ir jāskatās ne tikai augsne, bet arī mitrums.
– Meža atjaunošanai un ieaudzēšanai īpašnieki var izmantot visas Latvijā pieejamās koku sugas, to vidū ir arī skābardis, Eiropas dižskābardis, saldais ķirsis, vītolu sugas, parastais pīlādzis u. c. Taču tas nenozīmē iestādīt un aizmirst. Katram īpašniekam ir jāseko līdzi apstādītajām platībām, jāuzrauga. Ja ko darām, tad darām līdz galam, – atgādināja Mairita Bondare.
Baidoties no egļu astoņzobu mizgrauža postījumiem, daudzi vairs nevēlas stādīt egles. Mairitas Bondares ieteikums ir neizvairīties no egļu stādīšanas, jo mazās eglītes astoņzobu mizgrauzis neapdraud, bet kas notiks pēc 40 gadiem, neviens nevar paredzēt. Stādīšanai neiesaka veidot lielus vienas koku sugas stādījumus, bet mistraudzes. Piemēram, egli var stādīt kopā ar bērzu.
Seminārā atgādināja, ka meža īpašniekam ir jāzina MK noteikumi par koku ciršanu mežā, ārpus meža. Tika atgādināts, ka meža apsaimniekošanā ir svarīgi zināt arī dabas aizsardzības noteikumus. Lai netraucētu dzīvniekus vairošanās sezonā, visos mežos no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam aizliegta līdz 10 gadus vecu priežu un lapu koku, līdz 20 gadus vecu egļu mežaudžu kopšana, izņemot jaunaudzes, kur skujkoku vidējais augstums nepārsniedz 0,7 metrus, bet lapukoku – 1 metru.
Uz jautājumu "Kad ir putniņu laiks?" Mairita Bondare atbildēja, ka parastajos mežos no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, bet īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās tas ir no 15. marta līdz 31. jūlijam.
2023. gada 27. jūnijā ir pieņemti jaunie meža aizsardzības noteikumi arī attiecībā uz meža kaitēkļu masveida savairošanos, slimībām.
Meža aizsardzība ir vairāku pasākumu kopums, kura ietvaros tiek apzināti un novērsti iespējamie faktori, kas var negatīvi ietekmēt meža augšanu. Potenciālos meža bojājumus var radīt meža dzīvnieki, dažādi kukaiņi un slimības, vējš, uguns, sniegs, ūdens, kā arī invazīvās sugas. Bojājumu novēršana vairumā gadījumu saistās ar koku ciršanu, jo no mežaudzēm jāizvāc bojātie vai svaigi invadētie koki, lai tie neveicinātu audzes sanitārā stāvokļa pasliktināšanos.
Šogad ārkārtas situācija mizgrauža savairošanās gadījumā netika izsludināta, bet izplatīšanās situācija tiks kontrolēta, apsekojot bojātās platības. Īpašniekiem ir jāseko līdzi 50-60 gadus vecām egļu audzēm. Vēl viena no izplatītākajām skujkoku slimībām ir sakņu trupe, ko izraisa sakņu piepe. Nedrīkst atstāt mežā svaigu, ar sēnīti inficētu koksni. Ja ir bijusi trupe, jāapsver, ko stādīt vietā, jo sēne paliek augsnē.
Seminārā piedalījās VMD Vid-zemes virsmežniecības mežzinis Vilnis Trops, kas stāstīja par dažādajiem veidiem, kā iesniegt pārskatus par mežsaimniecisko darbību, informēja par obligāto meža atjaunošanu un citām VMD aktualitātēm.
27.03.2026.