19.gadsimta otrajā pusē 29 gadus vecais Bostonas privātskolotājs nedzirdīgiem bērniem Aleksandrs Greiems Bells strādā kā apsēsts, lai gūtu slavu un, galvenais, naudu — viņš ir iemīlējies savā skolniecē, bagātnieka meitā, un ar skolotāja aldziņu nekādi nevarētu nodrošināt iecerētās dzīvi.
Viņš strādā pie idejas skaņas pārvēršanai elektriskā strāvā, ko pārvadīt pa vadiem. Jaunveidojamo ierīci viņš iecerējis komunikācijas uzlabošanai savai mīļotājai, bet drīz vien saskata arī tās tālākas perspektīvas, viņu atbalsta bagāti sponsori. Bells nav vienīgais, kas darbojas šajā virzienā – 41 gadu vecais Elaiša Grejs ir konstruējis primitīvu aparātu, kas ļauj pa vadiem pārvadīt mūziku, un tagad strādā pie runas pārraidīšanas, lai divi cilvēki varētu sarunāties no attāluma. Greja aparāts ir teju gatavs, nobažījies, ka kāds viņam varētu aizsteigties priekšā, viņš lūdz savu advokātu sagatavot un iesniegt patenta pieteikumu ASV patentu birojā. Tas to arī izdara. Šajā pašā dienā ap pusdienlaiku birojā ienāk divi advokāti, paiet garām kantoristiem, kuri pieņem un reģistrē patentu pieteikumus, pienāk tieši pie biroja vadītāja Zenas Fiska Vilbera galda un pasniedz tam patenta pieteikumu no sava klienta Bostonā – Bella, samaksā 250 dolāru patenta nodevu un pieprasa pieteikumu reģistrēt nekavējoties. Parasti pieteikumus pieņem un reģistrē kantoristi, bet advokāti ir uzticami biroja klienti, tāpēc vadītājs pakļaujas viņu prasībai un 1876. gada 14. februārī pieteikumu reģistrē kā piekto. Vēlāk tajā pašā dienā kāds kantorists reģistrē kaudzi citu iesniegto pieteikumu. Vienu no tiem iesniedzis E. Grejs, viņa pieteikumu reģistrē ar 39. numuru. Pēc piecām dienām Vilbers pamana, cik ļoti Greja pieteikums ir līdzīgs Bella advokātu iesniegtajam. Viņš ziņo augstākam priekšniekam, tas lemj, ka abi vienā dienā iesniegtie pieteikumi uzskatāmi par vienlaicīgiem, bet vēlāk, pakļaujoties Bella advokātu spiedienam, noraida Greja prasību. 7. martā Bells saņem sava izgudrojuma – telefona – patentu, tā arī neuzrādījis iekārtu, kas, iespējams, tajā laika vēl vispār nedarbojās. Ar to dīvainības nebeidzas. Sākotnējā pieteikumā Bells raksta vienīgi par uzlabojumiem telegrāfa jomā, un tikai paviršā piezīmē lapaspuses malā piemetina, ka izgudrojumu var izmantot arī skaņas pārraidīšanai ar elektrību vadoša šķidruma palīdzību. Bells katru dienu laboratorijas žurnālā ierakstīja izgudrojuma virzības gaitu, bet no 24. februāra līdz 7. martam ierakstu nav. Toties tūlīt pēc patenta saņemšanas parādās daudz ar izgudrojumu saistītu ierakstu, arī tehnisks zīmējums, kurš aizdomīgi līdzīgs zīmējumam Greja pieteikumā. 1866. gadā Vilbers atzinās, ka pret kukuli ļāvis Bellam iepazīties ar Greja pieteikumu…
06.03.2026.