Militārais eksperts un Saeimas deputāts Igors Rajevs uzsvēris, ka Ukrainas atbalstā Rietumu pasaulē starp vārdiem un reāliem darbiem ir plaisa. Viņš norādīja, ka frontē situācija joprojām ir sarežģīta un militārais atbalsts Ukrainai nav pietiekams, kā arī pauda neizpratni par citu Eiropas valstu lēnāku iesaisti palīdzības sniegšanā. Vienlaikus eksperts atzina, ka Eiropas karavīru tieša iesaiste karadarbībā nozīmētu NATO un Eiropas dalības risku konfliktā, tāpēc šobrīd tiek runāts galvenokārt par morālu atbalstu un netiešu palīdzību Ukrainai. Vai piekrītat Igora Rajeva paustajam viedoklim? Vaicāju Madonas novada domes deputātiem Aivim Miteniekam un Aivim Masaļskim.
Lēmums nav viegls
– Man šķiet, ka NATO karavīriem nevajadzētu iesaistīties karā, jo tas nozīmētu pavisam cita mēroga un cita līmeņa konfliktu, – spriež Aivis Mitenieks. – Protams, mums vajadzētu spēt atbalstīt Ukrainu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Tai pašā laikā ticu, ka tas ir diezgan sarežģīti finansiāli, jo katra valsts meklē iespējas, kā tikt galā ar savām iekšējām problēmām. Katru reizi lēmums par to, ka Ukrainai tiks sniegts atbalsts militāri vai citā veidā, droši vien ir ļoti smagi pieņemams, jo armijas vai kara mašīnas maksā ļoti lielu naudu. Ticu, ka šāda situācija nav tāpēc, ka vārdos runājam vienu, bet darbos negribam darīt. Otrdien apritēja četri gadi kopš kara sākuma, un cilvēkiem ir morāli grūti. Pastāv arī dažādas retorikas, kas veidotas apzināti vai neapzināti, un tās tomēr mulsina sabiedrību.
Vajadzēja iesaistīties sākumā
– Pareizi Rajevs saka – tuvākie kaimiņi visvairāk izprot situāciju un visvairāk mēģina palīdzēt. Kādā intervijā dzirdēju, ka Baltijas un Skandināvijas valstis sniegušas 30 % no Ukrainai vajadzīgās palīdzības. Uzskatu, ka NATO vajadzēja iesaistīties šajā konfliktā kā miera uzturētājam jau pašā sākumā – 2022. gada februārī vai martā – un palīdzēt nosargāt Ukrainas neatkarību, – norāda Aivis Masaļskis. – Varbūt tad mēs nebūtu nonākuši tik tālu un karš nebūtu attīstījies tādā līmenī. Svarīgi minēt, ka arī militārā infrastruktūra attīstījusies daudz vairāk, nekā tas bija pirms četriem gadiem. Nu jau konflikts kļuvis krietni daudzšķautņaināks, ja tā var teikt. Arī Eiropā vairs nav vienprātības, mūsu partneri Amerikā arī ir ļoti uzmanīgi. Katra nācija aizsargā un novērtē savas pozīcijas un redz situāciju citādāk.
27.02.2026.