Pirms kāda laika 2019. gadā Madonas novadā tika atklāts iepriekš nezināms, senatnē skaisti izveidots pilskalns, kam tika dots Sauleskalna pilskalna nosaukums.
Pilskalna atklāšana bija visai negaidīta, jo lai nu kur, bet ne jau līdzās palielai apdzīvotai vietai – Sauleskalnam, Sauleskalna-Mārcienas šosejas malā būtu meklējams iepriekš nezināms pilskalns. Arī šo rindu autors daudzas reizes jau no puikas gadiem bija braucis pa Sauleskalna-Mārcienas lielceļu uz vienu vai otru pusi un nekad nebija ienākusi prātā doma, ka te varētu būt kāds nezināms pilskalns. Par Sauleskalna pilskalna jaunatklājumu savā laikā bija rakstīts arī laikrakstā „Stars" (2019. g. 1., 6. novembris). Pēc raksta publicēšanas sauleskalniete A. Brutāne atcerējās, ka 1960. gados šo kalnu saukuši par Vezeles kalnu un tur esot notikušas zaļumballes. Zināms, ka par vezeli Vidzemē un Latgalē saukts skalu grozs kartupeļu lasīšanai; par vezeli saukta arī pārlieku kustīga meitene. Pa šiem gadiem pilskalnā ir vairākkārt pabūts un atsegumos ir atrasta vesela riekšava ar seno trauku lauskām. Pēc sava veida tās attiecas uz vidējo un vēlo dzelzs laikmetu, tas ir – m. ē. I g. t. vidu – m. ē. II g. t. pirmajiem gadsimtiem.
Sauleskalna pilskalnu kā iedvesmu pilskalna pils vīzijai pagājušo rudeni izvēlējās arī gleznotājs, karikatūrists un Lielvārdes Uldevena senās koka pils būvētājs Agris Liepiņš. Kā viņš pats stāstīja, Sauleskalna pilskalnā pavadījis pusi dienas, mēģinādams saprast, kā tad varētu būt veidoti pilskalna senie koka nocietinājumi. Liepiņu mulsināja tas, ka viņš nevarēja ieraudzīt ieejas vietu senajā pilskalnā. Pēc citos pilskalnos redzētā tai vajadzētu atrasties Sauleskalna pilskalna ziemeļaustrumu galā pret tagadējo Mārcienas šoseju, jo pretējā pilskalna galā ir ap divus metrus augsts valnis; tā priekšā – 7-8 m dziļš mākslīgi rakts grāvis; te ieejas vietu būtu grūti iedomāties. A. Liepiņš piedāvāja savu skatījumu, ka ieejas vietā uz 4 m augstās nogāzes pilskalnieši bija novietojuši tikai lielas trepes, kas, protams, nevarēja atstāt iegrauzumu reljefā. Mantas, kas bija vajadzīgas pilskalniešu ikdienas dzīvē – malka, ūdens, pārtika – tika pievestas pie terases, kuru varēja izmantot tā, kā mūsdienās izmanto rampu, un pēc tam pilī ienesa pa trepēm.
Grūti jau pateikt, vai tā tiešām bija, bet izslēgts tas nav. Varbūt ko vairāk varētu noskaidrot arheoloģisko izrakumu gaitā, bet tas pagaidām ir tikai tāds nepiepildāms vēlējums.
A. Liepiņa pārdomu rezultātā ir tapušas divas eļļas gleznas – Sauleskalna pilskalna pils apbūves un izmantošanas vīzijas: viena, kas ataino kopējo iedomāto skatu uz koka pili un pilskalnu, otra – kas rāda, kā pilī tiek uznesta malka. Laikam jau apzināti Agris Liepiņš gleznojis malkas nesējus ar malkas groziem. Varbūt tos tolaik sauca par vezelēm, jo par kartupeļu vezelēm vēl tūkstoš gadus neviens te neko nezināja?
24.02.2026.