Kurš gan nav dzirdējis par spēli, kurā divi spēlētāji, skaitot „viens, divi, trīs”, uz „trīs” parāda vaļēju plaukstu (papīrs), divus pirkstus (šķēres) vai dūri (akmens).
Uzvarētāju nosaka to savstarpējās attiecības: akmens var sasist šķēres, tās griež papīru, bet tas spēj ietīt akmeni. Par šīs populārās spēles izcelsmi nav vienota varianta. Valdošā versija – tā radusies Ķīnā, Haņu dinastijas laikā III-II gs. p. m. ē., šāds apgalvojums izteikts kāda ķīniešu XVII gs. autora darbā. Tā laika spēlei bija pirkstu veidotas „figūras": īkšķis (varde), mazais pirkstiņš (indīgs simtkājis) un rādītājpirksts (čūska); varde pieveica simtkāji, tas – čūsku, bet tā savukārt – vardi. Spēles pirmsākumi tiek arī meklēti gan Āfrikā, gan seno britu salu iedzīvotāju ķeltu kultūrā. Senajā Romā tāda esot izmantota likumu pieņemšanā, turklāt vismaz vienu reizi – lemjot par dzīvību vai nāvi. Mūsdienu variants nostiprinājās Japānā XIX gs. kā „Jan-Ken" spēle. Citās Āzijas zemēs spēlei ir pat pieci elementi. Līdzīgi savstarpējās atkarības uzskati ir arī Austrumu priekšstatiem par piecu elementu – koka, uguns, zemes, metāla un ūdens – kopsakarībām. Tā koks baro uguni, uguns rada pelnus (zemi), zeme dzemdē metālu, uz metāla kondensējas ūdens, kurš savukārt ir vajadzīgs kokam. Spēles izplatīšanos pasaulē veicināja kontaktu veidošanās starp iepriekš pašizolējušos Japānu un Eiropu, kur vislielāko popularitāti tā gan ieguva krietni vēlāk – XX gs. divdesmitajos gados. ASV uzskata, ka spēli vispirms Havaju salās ieveduši japāņu emigranti, no turienes tā, strauji pieaugot popularitātei, izplatījās visā valstī. Arī Eiropā tāpat kā ASV to aprakstīja dažādi laikraksti, 1928. gadā iznāca britu rakstnieka Džerarda Fērlija kriminālromāns „Šķēres griež papīru". 1842. gadā Londonā nodibinājās spēles cienītāju klubs, 1918. gadā tas pārcēlās uz Kanādu, un tagad „World Rock Paper Scissors Society " rīko pat spēles pasaules čempionātus ar naudas balvām. Ir arī spēles varianti trijiem un pat vairāk spēlētājiem. Interesantas pamatelementu kombinācijas ir Indonēzijas variants ar ziloni, cilvēku un skudru. Cilvēks var samīt skudru, zilonis sabradā cilvēku, bet skudra, ielienot viņa ausī, padara traku ziloni. Spēle devusi savu ieguldījumu spēļu teorijas izveidē, to, līdzīgi kā metamos kauliņus vai monētas mešanu, var izmantot lēmumu pieņemšanai. Par spēli ir veikti psiholoģiski pētījumi, tā ir statistiski analizēta – konstatēts, ka spēlētāji visbiežāk izvēlas „akmeni", visretāk -„šķēres". Bet vislabākā stratēģija esot – pilnīgs stratēģijas trūkums!
13.02.2026.