Visas pasaules plašsaziņas līdzekļos šobrīd priekšplānā izvirzījusies ekonomika. Krīze banku sektorā, nekustamo īpašumu tirgū, vērtspapīru cenas kritums, vēl citas problēmas tirgus ekonomikā šo sfēru izvirzījušas primārajā uzmanības lokā.
Šai kontekstā tikšanās ar ekonomisti Raitu Karnīti, filozofu Igoru Šuvajevu un RSU profesoru Daini Zelmeni Madonas rajona bibliotēkā bija tematiski veiksmīgs trāpījums.
Viesu uzstāšanās gan vairāk skāra Latvijā notiekošo, atskatoties uz pagātni un analizējot šodienu, kad Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.
Runājot par to, vai ir labi vai slikti, ka esam Eiropas Savienībā, Raita Karnīte uzsvēra, ka, iestājoties ES, esam gan zaudējuši, gan ieguvuši. „Tomēr ieguvuši esam vairāk, jo esam maza valsts, kam grūti pastāvēt vienai. Mums nepietiek resursu, pirmkārt jau cilvēkresursu. Lielāks kopums dod lielāku tirgus spēku un labākus pārvaldības resursus. Jautājums varētu būt par ko citu – vai esam pietiekami labi izmantojuši iespējas, ko devusi atrašanās Eiropas Savienībā, un uz to varu teikt, ka noteikti neesam to izmantojuši, bet mums viss vēl ir priekšā."
– Pagājušā gadsimta laikā Latvijas lauksaimniecība tika būtiski lauzta divreiz, – klausītāju vaicājumam par agrāro reformu atbildēja Dainis Zelmenis. – Pirmoreiz tas bija 1949. gadā, ieviešot Latvijā kolhozu sistēmu, un otrreiz – 90. gados, kad notika piespiedu dekolektivizācija. Nav lieki jāskaidro, ka lielražošana, salīdzinot ar sīkražošanu, ir ražīgāka un produktīvāka ražošanas forma. Tolaik no sociālistiskās lielražošanas pārgājām uz kapitālistisko sīkražošanu. Mūsu zemi privatizēja „dīvāna" zemnieki, kam nenāk ne prātā nodarboties ar lauksaimniecību.
Dramatiski samazinājās apstrādātās platības, un šobrīd Latvijā neizmantota ir zeme 360 tūkstošu hektāru apmērā. Par šīm neveiksmīgajām reformām mēs maksāsim vēl ilgi. Sliktākais ir tas, ka Eiropas Savienība mums noteikusi kvotas, cik varam ražot lauksaimniecisko produkciju, un šos apjomus noteica ne jau pēc 1989., bet pēc 2001. gada rezultātiem, kas bija uzrādītais Latvijas lauksaimniecības krīzes apstākļos.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 21.10.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto