Kopš seniem laikiem cilvēki mēģinājuši izmantot mehānisko spēku, lai lauksaimniecībā aizstātu cilvēku un dzīvnieku spēku.
XIX gs. vidū sāka pētīt tvaika transportlīdzekļu izmantošanu lauksaimniecības tehnikas vilkšanai lauku darbos, taču tie bija par smagiem – pat, ja neiegrima zemē, tie to sablīvēja tā, ka to nebija iespējams tālāk apstrādāt 1851. gadā Farārs un Smits no Lielbritānijas pirmie izmantoja tvaika dzinējus zemju mehāniskai apstrādei – viņi novietoja tvaika mašīnu lauka galā un ar trosēm pāri laukam vilka daudzkorpusu arklu. Attīstoties ražošanas tehnoloģijai, parādījās miniatūri tvaika dzinēji, tos uzstādīja uz transportlīdzekļu šasijas, lai varētu iebraukt laukos un vilktu lauksaimniecības tehniku; pirmos tādus radīja francūzis Alabarts un amerikānis Parvins 1856. un 1873. gadā. 1892. gadā Džons Froeličs ASV izveidoja ar benzīnu darbināmā traktora prototipu, bet pirmos tiešām darboties spējīgos traktorus ar iekšdedzes dzinēju 1896. gadā uzbūvēja inženieri Čārlzs Volters Hārts un Čārlzs Parrs (viņiem arī piedēvē vārda „traktors" radīšanu – no latīņu vārda „vilkt"). Tie vēl bija nepilnīgi un sešas tonnas smagi. 1837. gadā brits Džons Hitkots traktoru „uzlika uz kāpurķēdem", taču viņa izgudrojums tālāku attīstību neguva. Labāk veicās Alvinam Orlando Lombardam, viņa 1901. gadā radītais kļuva par pirmo pasaulē atzīto kāpurķēžu traktoru. Tā priekšrocība bija lielāks saskares laukums ar zemi un tādēļ mazāks spiediens uz to. Sākotnējie traktori bija dārgi, tie bija piemēroti lauksaimniecībai plašos laukos, atsevišķie lauksaimnieki tos parasti nevarēja atļauties. Pirmā pasaules kara laikā darbaspēka trūkums un lauksaimniecības produktu cenu kāpums veicināja lauksaimniecības traktoru attīstību. Pēc Pirmā pasaules kara traktoru konstrukcija nepārtraukti attīstījās, pielāgojoties dažādu saimniecības nozaru prasībām. No 1917. gada „Ford" uzsāka populāro „Fordson" traktoru ražošanu. Turpinājās riteņtraktoru attīstība, pēc automašīnu riepu dzimšanas izmantoja tās, taču tās izrādījās nepiemērotas – to rievas bija pārāk seklas un smalkas. Atklājās arī, ka traktoriem ir labāki braukšanas rādītāji uz mīkstas virsmas, ja riepas nav pilnīgi piepumpētas, tajās ir mazāks gaisa spiediens. 1932. gadā „Filsdown Tire and Rubber Company" ASV sāka ražot liela izmēra zema spiediena pneimatiskās gumijas riepas – pirmās, kas patiešām bija piemērota lauksaimniecības traktoriem un ievērojami uzlaboja riteņtraktoru braukšanu un saķeri. Līdz 1940. gadu beigām traktori bija pilnīgi aizstājuši mājlopus un kļuvuši par galveno dzinējspēku fermās Ziemeļamerikā, Rietumeiropā un Austrālijā.
06.02.2026.