No 2024. gada 1. septembra Latvijas izglītības sistēmā ieviests jauns skolēnu sasniegumu vērtēšanas modelis. Lai noskaidrotu, vai jaunā vērtēšanas pieeja patiešām ir uzlabojusi mācību kvalitāti, vai arī tā radījusi papildu izaicinājumus skolotājiem, skolēniem un vecākiem, uz sarunu aicināju Madonas novada izglītības pārvaldes vadītājas vietnieci Sarmīti Jansoni.
– Vērtēšanas modeļa pamatā ir labas idejas, labi mērķi un principi, – atzīst speciāliste. – Tie ir vērtēšanas sistēmiskuma, skaidrības, objektivitātes princips un citi.
Tomēr jāatzīst, ka pārmaiņu ieviešana nav tik ātra un vienkārša, tas ir ilgstošs un pietiekami komplicēts process. Lai jaunais vērtēšanas modelis "iedzīvotos" un izvirzītie mērķi tiktu pilnībā sasniegti, izglītības sistēmā kopumā ir nepieciešama stabilitāte un konsekvence, jo vērtēšana ir tikai viena no šī sarežģītā mehānisma sastāvdaļām.
– Vai šis modelis veicina dziļāku izpratni, nevis tikai faktu iegaumēšanu?
– Jā, noteikti. Piemēram, pēc jaunās pieejas skolēns summatīvo vērtējumu (atzīmi) vairs nesaņem par dzejoļa iemācīšanos no galvas un izteiksmīgu deklamēšanu vai arī vienas stundas temata izklāstu, bet par prasmi šīs zināšanas, faktus vai prasmes pielietot dažādās standarta vai nepazīstamās situācijās, dažādos kontekstos un dažādos izziņas darbības līmeņos. Tas veicina dziļāku temata izpratni, attīsta analītisko, kritisko un radošo domāšanu, argumentēšanas un citas būtiskas prasmes.
– Kā jaunais vērtēšanas modelis ietekmē skolēnu motivāciju un mācīšanās paradumus?
– Daudzus skolēnus šis modelis motivē mācīties regulāri un cītīgi, lai iegūtu labākus vērtējumus, jo pārbaudes darbu pārrakstīšana un atzīmju uzlabošana, kāda tā bija iepriekš, nav iespējama. Taču mērķis ir, lai šis summatīvo vērtējumu uzlabošanas ierobežojums, ko šobrīd daļa skolēnu uztver kā zināmu "piespiedu instrumentu", kļūst par dabisku pašmotivāciju un pozitīvu mācīšanās ieradumu. Tādēļ ir būtiski mainīt fokusu no atzīmēm uz mācīšanos. Tas nozīmē – gan skolā, gan ģimenē rosināt skolēnus vairāk domāt par mācīšanos un izglītību kā vērtību, kā līdzekli savu mērķu sasniegšanai. Par mācīšanos nevis atzīmes dēļ, bet lai apgūtu plaši pielietojamas zināšanas un prasmes ilgtermiņā. Tāpat skolotājam, lai veicinātu skolēnu motivāciju, jādomā, kā nodrošināt, lai skolēns mācību procesā justos ieinteresēts, piederīgs un drošs, nebaidītos jautāt, kļūdīties, lai uzdevumi atbilstu viņa reālajām spējām. Tas kopumā ietekmē skolēna motivāciju un attīsta mācīšanās paradumus.
– Vai visās novada skolās ir vienlīdzīgas iespējas kvalitatīvi ieviest šo vērtēšanas sistēmu?
– Visās novada vispārizglītojošajās skolās ir uzsākta jaunās vērtēšanas sistēmas ieviešana, un tā tiek pastāvīgi pilnveidota gan no procesa administrēšanas viedokļa, gan tehnoloģiskā risinājuma. Visi pārmaiņām ir nopietni gatavojušies. Vieglāk process norit, ja iepriekš vairāk piestrādāts pie skaidrojuma un vienotas izpratnes veidošanas visām iesaistītajām pusēm. Katrā ziņā gribu uzsvērt, ka ļoti būtiska ir regulāra informācijas apmaiņa un sadarbība ar vecākiem, lai mazinātu satraukumu un vairotu uzticēšanos.
Visas skolas izmanto vienotu pieeju (skalu) atzīmes vērtības noteikšanā, izsakot vērtējumu līmenī vai ballēs, vai apguves procentos. Iepriekš vērtēšanas pieeja bija daudz brīvāka, atšķīrās klašu, mācību priekšmetu un skolu līmenī.
– Kādas ir lielākās grūtības vai trūkumi, ar kuriem saskaras skolotāji, strādājot pēc jaunā vērtēšanas modeļa?
– Izglītības saturs un pieeja ir būtiski mainījies, taču trūkst jaunajām prasībām atbilstošu mācību grāmatu, kuras būtu veidotas tā, lai skolēni mācību stundā varētu strādāt dažādos grūtību līmeņos, kur būtu piedāvāti diferencēti uzdevumi, lai skolēns varētu izvēlēties savām spējām atbilstošo, lai būtu iekļauti atgriezeniskās saites varianti, atgādnes u.c. Ir ļoti daudz dažādu metodisko materiālu, mācību līdzekļu, tostarp digitālo, bet, lai skolotājs, gatavojoties stundai, ar tiem visiem iepazītos un izvēlētos konkrētai stundai atbilstošāko, vajag ļoti daudz laika. Tādēļ vislielākais trūkums, ar ko saskaras skolotāji, manuprāt, ir laika trūkums.
Grūtības, ar kurām saskaras skolotāji, ir saistītas arī ar skolēnu mācību motivācijas trūkumu, kas nereti izpaužas kā uzvedības problēmas, kuru risināšana rada papildu emocionālo slodzi, mazina gandarījumu par savu darbu un veicina profesionālo izdegšanu.
Grūtības pastiprina tas, ka skolās nepietiek pedagogu, līdz ar to daļai skolotāju darba slodze ir liela, pat maksimāli pieļaujamā. Īpaši trūkst atbalsta personāla (pedagogu palīgu, logopēdu, psihologu, speciālo pedagogu, sociālo pedagogu), kam ir būtiska loma individuālā atbalsta sniegšanā skolēniem, nodrošinot diferencētu mācību darbu atbilstoši katra spējām un vajadzībām, līdz ar to veicinot vēlmi mācīties un sekmējot individuālos sasniegumus.
– Vai jaunais modelis palielina skolotāju administratīvo slogu?
– Izglītības sistēmā pēdējos gados notiek nemitīgas pārmaiņas – gan saturā un pieejā, gan vērtēšanā, tostarp centralizēto eksāmenu, monitoringa darbu norisē. Tas no visiem prasa daudz spēka, izpratnes un izturības.
Lai ieviestu jauno vērtēšanas modeli, arī skolotājiem un administrācijai ir daudz jāmācās: jāapgūst jauna metodiskā pieredze, jāizglīto vecāki par aktuālajiem izglītības jautājumiem – skolai jākļūst par izglītības organizāciju, kur mācās visi. Tas saistīts ar pedagogu savstarpēju mācību stundu vērošanu un analīzi, labās prakses apguvi, gan daloties ar savu pozitīvo pieredzi, gan mācoties no citiem skolotājiem skolas, novada un valsts līmenī. Stingrākas prasības ir pārbaudes darbu organizēšanā.
– Kā jaunais vērtēšanas modelis ietekmē skolēnus ar atšķirīgām spējām un mācību vajadzībām?
– Ja skolēnam ir lielākas mācīšanās grūtības un speciālās vajadzības, tad skolēnam tiek veidots individuālais mācību plāns, kurā sasniedzamie mācību rezultāti ir pielāgoti viņa spējām attiecīgajos mācību priekšmetos, tiek noteikti konkrēti atbalsta pasākumi jeb palīdzība, piemēram, atgādnes vai teksts ar lielākiem burtiem, ko skolēns var izmantot ne tikai mācību stundās, bet arī pārbaudes darbos, tostarp valsts pārbaudes darbos.
– Vai skolēni saņem pietiekamu un saprotamu atgriezenisko saiti par savu sniegumu?
– Vispārinātus secinājumus izteikt ir grūti. Protams, skolēnam saprotama, regulāra un motivējoša atgriezeniskā saite ir viens no jaunā vērtēšanas modeļa stūrakmeņiem.
Vērotais mācību stundās liecina, ka skolotāji tam pievērš lielu uzmanību, izvēlas dažādas atgriezeniskās saites sniegšanas un saņemšanas formas. Tāpat tiek analizēti pārbaudes darbu rezultāti, raksturīgās kļūdas un kopā meklēti pareizie risinājumi. Atgriezeniskās saites sniegšana ir tikai viena no stundas sadaļām, un mācību stundas 40 minūtēs ir jāpagūst gan vienoties par sasniedzamajiem rezultātiem, sniegt jaunās mācību vielas skaidrojumu, nostiprināt to ar jēgpilniem uzdevumiem.
– Kas būtu jāpilnveido jaunajā vērtēšanas modelī?
– Ja nepieciešams, skola savā vērtēšanas kārtībā var veikt izmaiņas – papildināt, precizēt vai grozīt kādus nosacījumus, kas nav pretrunā ar ārējos normatīvajos aktos noteikto. Piemēram, konkrēti līdz kuram laikam jāizliek E‑klasē prognozējamais gala vērtējums; kā un līdz kuram datumam var pieteikties kompleksajam pārbaudes darbam gala vērtējuma uzlabošanai, kad un kāda informācija sniedzama izglītojamo vecākiem u. tml.
Daudz diskusiju ir par iespēju uzlabot vērtējumu vairākos pārbaudes darbos, jo var būt dažādi apstākļi, kas ietekmē skolēna spējas pietiekami labi sagatavoties vai koncentrēties pārbaudes darbam, un rezultātā tiek saņemts nepietiekams vērtējums.
Šādos gadījumos skolēniem, kuri objektīvu iemeslu dēļ ir daudz kavējuši vai kuriem ir mācību grūtības kādā mācību priekšmetā, var būt sarežģīti sagatavoties tik plašam kombinētajam pārbaudes darbam, kurā ir ietverti būtiskākie sasniedzamie rezultāti no visa gada vielas. Ņemot to vērā, manuprāt, varētu izskatīt ierosinājumu – pieļaut uzlabot rezultātu vienā pārbaudes darbā mācību gadā.
– Kāds būtu jūsu galvenais ieteikums Izglītības un zinātnes ministrijai turpmākai rīcībai?
– Plānojot un ieviešot pārmaiņas, lielāku vērību vajadzētu pievērst aprobācijai. Kā zināms, teorētiski daudz kas izskatās citādāk nekā praksē. Plānojot nevar paredzēt visas iespējamās situācijas un nianses, tādēļ, pirms uzsākam kādas tik apjomīgas pārmaiņas valstī, tām noteikti jābūt iepriekš izmēģinātām ilgākā periodā, pārbaudītām un, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, izvērtētām no dažādiem aspektiem.
Otrs ieteikums – lai sasniegtu izvirzītos mērķus, jau uzsākot ieviešanu, jābūt nodrošinātiem visiem nepieciešamajiem resursiem: metodiskajiem un mācību līdzekļiem, profesionāli sagatavotam pedagoģiskajam, t. sk. atbalsta, personālam, kā arī atbilstošam finanšu un laika resursam paredzēto pienākumu veikšanai.
Svarīgi būtu, monitorējot vērtēšanas modeļa ieviešanu, ieklausīties izglītības procesā iesaistīto pušu viedokļos, izvērtēt un, ja nepieciešams, veikt izmaiņas procesa pilnveidošanai.
27.01.2026.