Vienota pieeja skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai ir viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu izglītības sistēmas mērķiem. Tomēr līdztekus iecerētajai skaidrībai un strukturētībai praksē iezīmējas arī jautājumi, kas prasa papildu izvērtējumu.
Madonas Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Kristīne Lukaševiča uzskata, ka jaunās vērtēšanas kārtības ideja ir gana veiksmīga: – Ja skola ir sakārtojusi vērtēšanas sistēmu un ir izstrādāta vērtēšanas kārtība atbilstoši jaunajiem nosacījumiem, ja skolotāji tos ievēro un pēc tiem strādā, visam vajadzētu būt kārtībā. Tas, par ko varētu aizdomāties, un noteikti arī es būšu piekritēja tam – varētu pārskatīt iespēju skolēniem ļaut izlabot atzīmes. Katram jādod iespēja uzlabot sava darba rezultātu. Dažādos priekšmetos tēmas ir savstarpēji saistītas, un, ja skolēns ir ieguvis nepietiekamu vērtējumu vienā tēmā, nākamajā viņam nav pamata, uz kā „būvēt" savu domu. Uz kā lai liek mājiņai sienas un jumtu, ja nav pamatu? Es noteikti esmu par to, ka šis nosacījums nav tas labākais. Kā jau sacīju, ideja par to, ka visā Latvijā ir ieviesta vienāda vērtēšanas sistēma, pēc manām domām, vērtējama pozitīvi, ja skolotāji ir atbildīgi, to ievērojot, un izglītības iestāde pret to attiecas nopietni.
Kā otru nepilnību atzīmēšu vērtējuma skalu. Piemēram, no cik procentiem skolotājs audzēknim var likt četras vai piecas balles. Šī sistēma neatbilst valsts pārbaudes darbiem un centralizētajiem eksāmeniem. Līdz ar to skolēniem rodas mānīga ilūzija, ka viņi ar visu tiek galā, bet valsts pārbaudes darbos procentus nemaz tik veiksmīgi nevar iegūt.
Savukārt kā galveno ieguvumu, ko jaunā izglītības vērtēšanas sistēma dod pedagogiem un skolēniem, Kristīne Lukaševiča min kārtību. Jau mācību gada sākumā skolotāji ir saplānojuši, kādā virzienā strādās gada garumā, kādi būs pārbaudes darbi, kam skolēni tiks gatavoti, un mērķtiecīgi strādā pie tā, lai audzēkņi būtu tiem gatavi.
– Tā ir rūpīgi pārdomāta sistēma. Protams, pirmajā gadā tas ir izaicinājums pedagogam, uzsākot darbu, bet ar katru gadu paliek vienkāršāk, jo viss ir pilnveidojams un uzlabojams, piemēram, pārbaudes darbu kārtība gadam. Arī sasniedzamie rezultāti top skaidrāki – ko skolotāji mācību gada laikā vēlas panākt, kas ir tās lietas, ko viņi grib skolēniem iemācīt.
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem šobrīd ir veiksmīga pārbaudes darba izveidošana, jo gatavu materiālu ir ļoti maz, un pedagogam jāiegulda ārkārtīgi daudz laika, ne tikai gatavojoties stundām, bet arī materiālu gatavošanai pārbaudes darbiem. Šobrīd paraugu ir ļoti maz, pedagogi lielākoties visu izstrādā paši. Paraugi būtu ļoti noderīgi, un tas atvieglotu skolotājiem darbu. Iedomājos pilnīgi jaunu pedagogu, kurš ienāk skolas kolektīvā – viņam jāiegulda milzīgs darbs, lai varētu sākt strādāt. Pedagogam ar pieredzi ir vienkāršāk, jo ir jau materiālu uzkrājums un zināšanas, kur ko meklēt, – salīdzina Kristīne Lukaševiča.
Plašākas aptaujas vai pētījumi ģimnāzijas skolēnu vidū par to, kāds ir viņu viedoklis par jauno izglītības vērtēšanas sistēmu nav veikti, bet, kā norāda Kristīne Lukaševiča, skolēniem ir patīkami, ka viņi var sekot līdzi tēmām visa mācību gada garumā, zināt, par kurām pārbaudes darbi jau nokārtoti, un kas vēl gaidāms, un tas ir pozitīvi.
– Ar kolēģiem esam daudz strādājuši pie tā, lai labāk izprastu jauno vērtēšanas kārtību un mācētu labāk veidot atbilstošus pārbaudes darbus. Domāju, ka skolēni to novērtē. Protams, ir bijušas diskusijas par atzīmju labošanu, audzēkņi ir izteikušies, ka viņi labprāt gribētu labot vērtējumus, bet sistēma ir tāda, kāda ir. Lai jaunais vērtēšanas modelis būtu efektīvāks un taisnīgāks gan pret skolotājiem, gan skolēniem, vērtējumu skala būtu jāpielāgo atbilstoši centralizēto eksāmenu procentiem. Tāpat manā skatījumā vērtējuma skala šobrīd ir gana neproporcionāla, piemēram, piecas balles var iegūt ļoti plašā amplitūdā, četras balles no ļoti zemiem procentiem, kas attiecībā pret centralizētajiem eksāmeniem nav samērīgi.
27.01.2026.