Šogad veselības aprūpes jomu Latvijā skars vairākas būtiskas pārmaiņas — no jauna finansēšanas modeļa ieviešanas līdz vienotas digitālās sistēmas attīstībai. Šie jaunumi tieši ietekmēs gan pacientus, gan ārstniecības iestādes, īpaši reģionos, kur veselības pakalpojumu pieejamība jau šobrīd ir izaicinājums. Veselības ministrs HOSAMS ABU MERI skaidro, kā plānots ieviest minētās pārmaiņas, kā tās atvieglos ikdienu pacientiem un kādas priekšrocības dos digitālā pieeja veselības aprūpē.
– Iepazīstiniet ar svarīgāko, kas gaidāms veselības jomā!
– Veselības aprūpe ir joma, kurā mēs visi vēlētos, lai finansējums būtu lielāks un spētu pilnībā nosegt visu Latvijas iedzīvotāju vajadzības. Taču šim gadam esam izcīnījuši papildu 43 miljonus eiro, nodrošinot 1,97 miljardus eiro lielu budžetu veselības nozarei. Lai arī tas joprojām ir nepietiekams – jo pēc mūsu aprēķiniem, lai veiktu mērķtiecīgus uzlabojumus veselībai nozīmīgās jomās, papildus būtu nepieciešami vēl vismaz 650 miljoni eiro, – šī gada budžets nav mazs, un varam panākt reālus uzlabojumus, ja katru eiro novirzīsim tur, kur tas sniedz vislielāko atdevi sabiedrībai. 1,97 miljardi eiro nav tikai skaitlis budžetā – tie ir konkrēti lēmumi par to, vai pacienti savlaicīgi saņems ārsta konsultāciju, vai zāles kļūs finansiāli pieejamākas, vai bērniem nebūs jāgaida bezgalīgās rindās pie speciālistiem un vai ģimenes reģionos varēs justies droši, zinot, ka medicīniskā palīdzība un veselības aprūpe kopumā būs pieejama un – pats galvenais – saņemama laikus un labā kvalitātē. Galvenie mērķi ir trīs: pakalpojumu pieejamības uzlabošana, tostarp gaidīšanas rindu mazināšana, īpaši bērnu veselības aprūpē; veselības aprūpes kvalitātes un sistēmas veiktspējas uzlabošana; iedzīvotāju izdevumu mazināšana, īpaši attiecībā uz zāļu iegādi. Šogad īpašu uzsvaru liekam arī uz profilaksi, agrīnu slimību atklāšanu un katra cilvēka iesaisti rūpēs par savu veselību. Diemžēl Latvijas iedzīvotāju atsaucība valsts apmaksātajām profilaktiskajām pārbaudēm joprojām ir nepietiekama. Tāpēc pastiprināti skaidrosim, cik svarīgi slimības atklāt savlaicīgi, lai atveseļošanās iespējas būtu maksimāli lielas.
– Jaunais veselības aprūpes finansēšanas modelis varēs ietekmēt piekļuvi pakalpojumiem novados.
– Svarīgi uzsvērt, ka realitātē šobrīd Latvijas iedzīvotājiem nekas nemainās – valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ir iespējams saņemt tāpat kā līdz šim. Jaunais veselības aprūpes finansēšanas modelis šobrīd ir izskatīšanā Saeimā. Tas paredz atteikties no veselības aprūpes pakalpojumu tā saukto divu „grozu" principa un pāriet uz vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu visiem cilvēkiem, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā. Diskusijas Saeimā vēl turpinās, bet, apstiprinot likumu šādā redakcijā, tas nozīmētu, ka arī pēc jaunā likuma spēkā stāšanās Latvijas iedzīvotāji pakalpojumus saņemtu tādā pašā kārtībā kā līdz šim.
– Elektronisko nosūtījumu un vienotā pieraksta sistēma tiek ieviesta visā valstī, arī reģionos.
– Iesākumā vēlos uzsvērt, ka digitālie risinājumi ir mūsdienu medicīnas neatņemama sastāvdaļa, jo palīdz nodrošināt ārstniecības un aprūpes pēctecību, atvieglo darbu ārstiem, kā arī pacientiem vairs nav jāstaigā ar papīra kartiņām, nosūtījumiem, izrakstiem, receptēm utml. Operatīvā datu apmaiņa starp ārstniecības iestādēm, ārstējošajiem ārstiem un iespēja piekļūt pacienta veselības vēsturei vai lietotajiem medikamentiem ļauj precīzāk noteikt diagnozes, uzraudzīt veselības stāvokli un lemt par nepieciešamo ārstēšanu. Tāpēc mums ir ļoti svarīgi līdz galam ieviest enosūtījumu un vienotā pieraksta sistēmu. Process pašlaik notiek pakāpeniski, lai ārstniecības iestādes varētu tehniski un organizatoriski pielāgoties, kā arī lai nodrošinātu jaunās sistēmas darbību visā valstī, īpaši reģionos. Jaunās enosūtījumu funkcijas un dizains tika ieviesti 2025. gada 20. novembrī, un plānots, ka līdz šī gada maijam visas ārstniecības iestādes – gan lielās slimnīcas, gan reģionālās prakses – pakāpeniski pārstās izmantot papīra nosūtījumus un pilnībā pāries uz digitālajiem. Savukārt vienotās epieraksta sistēmas ieviešana plānota šī gada otrajā pusē, kad kārtīgi tiks apgūti jaunie enosūtījumi. Pēc pilnīgas enosūtījumu un vienotās epieraksta sistēmas ieviešanas tiks iedzīvināts princips „viens enosūtījums – viens pieraksts". Tas nodrošinās, ka pacients ar vienu enosūtījumu varēs pieteikties tikai vienā iestādē, tādējādi mazinot dubultpierakstus, kā arī mākslīgās rindas, kas veidojas no neatteiktajiem pierakstiem. Tādējādi tiks uzlabota rindu pārvaldība visā valstī, arī reģionos.
– Pacientiem ārpus lielajām pilsētām veselības pakalpojumu pieejamība bieži ir izaicinājums. Kā to plānots uzlabot?
– Runājot par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ārpus lielajām slimnīcām, jānorāda, ka to ietekmē vairāki faktori: medicīnas personāla trūkums, nepietiekams finansējums un sarežģīta pacientu plūsmas organizēšana. Pēdējos gados novērojam hronisko pacientu pieaugumu, kā arī lielāku nepieciešamību pēc aprūpes gultām saistībā ar sabiedrības novecošanos. Lai risinātu šo problēmu, šobrīd pakāpeniski ieviešam sekundārās ambulatorās veselības aprūpes (SAVA) reformu, kas paredz vienotus nosacījumus valsts apmaksātu speciālistu pakalpojumu nodrošināšanai. Reforma uzlabo pacienta „ceļa" organizēšanu, vienkāršo piekļuvi pakalpojumiem un nodrošina kvalitatīvu veselības aprūpi reģionos. Liels uzsvars tiek likts uz pakalpojumu digitalizāciju, attālinātām konsultācijām un ārstniecības personāla motivēšanu, piemēram, „lauku piemaksām" ģimenes ārstu praksēs un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu reģionu slimnīcām.
– Digitālā pāreja prasa atbalstu gan pacientiem, gan ārstniecības iestādēm…
– Strādājot pie digitalizācijas jautājuma, īpaši domājām par to, lai sistēma būtu pēc iespējas vienkāršāka gan pacientam, gan ārstam, gan arī ārstniecības iestādēm. Pāreja tiek organizēta pakāpeniski, lai digitālie risinājumi būtu pieejami un saprotami visā valstī. Pacientiem ir iespēja pārbaudīt savus enosūtījumus Eveselības portālā, izdrukāt tos papīra formātā vai pierakstīties pakalpojumam telefoniski vai klātienē. Ārstniecības iestādēm nodrošināts tehniskais atbalsts, apmācības, metodiskie materiāli un konsultācijas septiņas dienas nedēļā no pulksten 8 līdz 20. Šie atbalsta pasākumi nodrošina, ka digitālie pakalpojumi kļūst par ikdienas darba instrumentu visā valstī, un pacientiem pāreja ir pēc iespējas vienkāršāka.
– Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi var izmantot noteiktus veselības pakalpojumus. Pastāstiet par viņiem pieejamajām iespējām!
– Šobrīd tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ir Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, ārzemniekam ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, bezvalstniekam ar bezvalstnieka statusu Latvijā, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu, patvēruma meklētājam, kā arī personai, kura ir sociāli apdrošināta. Papildus tiesības ir arī sociāli apdrošinātas personas laulātajam, ja viņš ir ES/EAA/Šveices pilsonis vai ar termiņuzturēšanās atļauju audzina bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem, vai vismaz trīs bērnus vecumā līdz piecpadsmit gadiem. Valsts apmaksātu dzemdību palīdzību bez maksas saņem arī laulātā ar termiņuzturēšanās atļauju. Pakalpojumi tiek sniegti tādā pat apmērā un kārtībā kā ikvienam citam veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējam.
23.01.2026.