Pagājušā gada nogalē uz jaunām telpām pārcēlās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes Madonā.
Kā uzlabojušies apstākļi jaunajās telpās, uz sarunu aicināju NMPD Brigāžu atbalsta vadības centra vadītāju Dmitriju Sergejevu.
– Esmu informēts par šo pārcelšanos – piedalījos svinīgajā atklāšanas pasākumā, kurā ieradās arī Valsts prezidents. Jaunās telpas ir plašākas un labāk piemērotas darbinieku vajadzībām. Brigāžu punkts ir vieta, kur brigādes darbinieki papildina medikamentu krājumus, aizpilda dokumentāciju, iepazīstas ar jaunumiem iekšējā sistēmā, trenējas un atsvaidzina praktiskās iemaņas. Šeit notiek arī mācības. Būtiski, ka esam izvietoti blakus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam – tas stiprina mūsu gatavību rīkoties krīzes situācijās, jo iespējama ciešāka sadarbība ar glābējiem, kopīga situāciju izvērtēšana un reakcijas spēju stiprināšana. Kopumā tā ir liela investīcija dienesta attīstībā, sadarbības attīstībā un krīžu situāciju gatavībā.
Jautāts par vēl kādu jaunumu – ķermeņa novērošanas kamerām un gāzes baloniņiem NMPD darbiniekiem, speciālists atzīst: – Pēdējos gados pēc Covid pandēmijas, kad sabiedrībā palielinājās psiholoģiskais stress, bija novērojams agresijas un vardarbības pieaugums pret mūsu brigādēm. Ir bijis gads, kad fiksēti desmit darba negadījumi, kas saistīti ar uzbrukumiem mediķiem, un mediķi guva traumas. Tieši tāpēc tika ieviestas ķermeņa kameras un gāzes baloniņi kā preventīvi aizsardzības līdzekļi. Par to plaši informējām sabiedrību un redzam, ka pašaizsardzības līdzekļu ieviešana preventīvi strādā, jo to klātbūtne izsaukuma laikā bieži vien nomierina situāciju un attur no agresīvas uzvedības pret brigādes darbiniekiem. Pēdējā pusgada laikā, kopš šie līdzekļi ieviesti, nav bijis neviena uzbrukuma, kur mediķi būtu guvuši miesas bojājumus.
Kāda ir brigāžu pieejamība reģionos, tostarp lauku novados, un kā tiek nodrošināta izsaukumu apkalpošana, ja tuvākā brigāde nav pieejama?
– Brigādēm ir noteiktas dežūrpunktu vietas, kur tās uzsāk un pabeidz dežūru, bet ikdienā tās nepārtraukti pārvietojas plašā teritorijā – gan dodoties uz izsaukumiem, nogādājot pacientus dažādās ārstniecības iestādēs, gan atgriežoties pēc izsaukumu izpildes, – vēsta Dmitrijs Sergejevs. – Ja kaut kur izsaukuma brīdī tuvākā brigāde nav pieejama, operatīvās vadības centrs var izsaukumu piešķirt tuvumā esošai brigādei no citas vietas. Tīkla dinamika nodrošina elastīgu reaģēšanu, un pēdējo septiņu gadu laikā esam atvēruši 12 jaunas brigāžu atrašanās vietas, īpaši uz attālākajiem lauku reģioniem, pēdējā laikā – arī uz apdzīvotākām vietām, kur iedzīvotāju skaits strauji aug. Tā panākam, ka brigādes ir tuvāk pacientiem. Turklāt pastāvīgi uzraugām reaģēšanas laika rādītājus – ne tikai ierašanās laiku pie pacienta, bet arī izsaukuma pieņemšanas ātrumu, izsaukuma nodošanu brigādei un brigādes izbraukšanas rādītājus.
Jautāts, kāda šobrīd ir situācija ar vakancēm – vai ir grūtības nokomplektēt brigādes, speciālists atbildēja, ka pašlaik, piemēram, Madonas neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts, kas ir Gulbenes brigāžu atbalsta centra sastāvā, ar personālu ir ļoti labi nodrošināts. Visa minētā atbalsta centra teritorijā ir aptuveni 3,5 brigāžu ārstniecības personas amata vietu vakances, kas nav daudz, ņemot vērā, ka atbildība ir par 13 brigādēm. Madonā īpaši liels īpatsvars ir sertificētu brigāžu vadītāju jeb ārsta palīgu ziņā.
Arī atalgojums pēdējo gadu laikā, no 2018. līdz 2024. gadam, visām amata pozīcijām ir būtiski palielinājies – praktiski divkāršojies. Viens no piesaistes mehānismiem vēl ir tas, ka dienests apmaksā studijas sertificēta neatliekamās medicīnas ārsta palīga sertifikāta iegūšanai – šogad un nākamgad apmaksātas studijas 25 darbiniekiem. Profesijas prestižs ir ievērojami audzis; koledžās palielinājusies konkurence uz ārsta palīga specialitāti. Turklāt valsts piedāvā stipendiju un atbalsta projektus jaunajiem speciālistiem, kas dodas strādāt reģionos.
Dienestam jau vairākus gadus ir savs psihologs, kura pakalpojumus darbinieki aktīvi izmanto. Tāpat, izmantojot Iekšlietu ministrijas sniegto atbalstu, iespējams gūt bezmaksas psiholoģisko palīdzību, un kopš aizvadītā gada ir iespēja piedalīties apmaksātā psiholoģiskās rehabilitācijas kursā, kas notiek Jūrmalā.
– Salīdzinot ar citu valstu kolēģu pieredzi, uzskatu, ka mums ir ar ko lepoties, – saka Dmitrijs Sergejevs. – Ļoti labi dienests ir nodrošināts tehnoloģiski, esam viens no labākajiem Eiropā. IT risinājumos esam vieni no līderiem Latvijas veselības aprūpē – visi procesi ir digitalizēti, pacientu kartes sen vairs nerakstām ar roku, arī citi atbalsta procesi ir pilnībā elektroniski. Regulāri tiek atjaunots autoparks, nepieļaujam, ka brigādes dotos izsaukumos ar tehniski veciem transportlīdzekļiem. Kopumā uzskatu, ka dienests šobrīd ir optimālā stāvoklī, tomēr attīstībai vienmēr ir jābūt – nemitīgi izvirzām jaunus mērķus, vēlamies vēl vairāk uzlabot reaģēšanas spēju un pakalpojumu kvalitāti. Lielākie uzlabojumi un ieguldījumi saistīti ar darbinieku apmācībām un iesaisti, bet aprīkojumā un medikamentu nodrošinājumā šobrīd trūkumu nav.
Kā tiek analizēti un risināti kritiskie gadījumi vai situācijas, kad nevar sniegt palīdzību vai rodas problēmas?
– Pēdējos gados pacientu drošības sistēma mūsu dienestā tiek attīstīta ļoti aktīvi – esam pārgājuši no vienkāršas sūdzību izskatīšanas uz proaktīvu rīcību. Personāls ir aicināts ziņot par potenciāliem drošības incidentiem, un šo ziņojumu skaits arvien pieaug. Tas ļauj ne tikai pilnveidot aprīkojumu, bet arī veikt apmācības, izstrādāt rekomendācijas un uzlabot darba taktiku. Dienestā darbojas medicīniskās kvalitātes vadības centrs, kura speciālisti izvērtē nopietnākos klīniskos gadījumus un analizē aprīkojuma vai procesu uzlabojumu nepieciešamību, – uzsver Dmitrijs Sergejevs.
23.01.2026.