Kinoloģijā INGŪNA TIHOMIROVA darbojas kopš 1998. gada. Jau vairāk nekā divdesmit gadus viņai pieder FCI / LKF audzētava „BLACK IMP”, un tikpat ilgi sieviete nodarbojas ar ņūfaundlendiešu audzēšanu. Ikdienā Ingūna strādā Madonas bērnu un jauniešu centrā, vadot nodarbības pulciņā „Ķepu ķepā, roku rokā — mācos kopā”, un ņufi ir viņas uzticamie līdzgaitnieki.
– Kāpēc tieši šī šķirne? Ļoti agrā vecumā ieraudzīju fotogrāfiju ar ņufu, un man viņi tik ļoti iepatikās, ka es jau tad sāku vākt visu informāciju par šiem suņiem, mēģināju saprast, kur tādi brīnumi dzīvo, kur viņus var dabūt. Kad mācījos 8. klasē, braucu ekskursijā uz Ļeņingradu un stacijā redzēju divus ņūfaundlendiešus. Esmu maza auguma, un tobrīd suņi bija aptuveni manā augumā, nokārti ar medaļām. Tad es sapratu, ka arī manā dzīvē kādreiz būs šis suns. Ņufs ir kompanjons, tas ir mīts, ka viņam jādzīvo ārā. Šim sunim jāaug kopā ar cilvēku un jābūt vienmēr blakus – skatoties televizoru, brokastojot, darot visus darbus. Ja ir doma, ka suns dzīvos sētā, tā uzreiz jāaizmirst. Otrkārt, ņufs ir glābējs uz ūdens, viņš ļoti labi sajūt ūdeni, vēlas būt tam blakus. Jāatceras, ka ņufs vienmēr gribēs peldēties, vienmēr gribēs kādu glābt ūdenī, tāpēc visu laiku jāseko līdzi kažoka stāvoklim. Treškārt, ņūfaundlendietis ir liela auguma suns, kas izaug ļoti ātri, bet mentāli pieaug ļoti lēni. Deviņos mēnešos viņš ir milzīgs suns ar kucēna prātu, un bieži saimnieki to nesaprot, izturas pret suni kā pret jau pieaugušu, – ar lielajiem, bet miermīlīgajiem četrkājainajiem draugiem iepazīstina Ingūna.
Pie Ingūnas dzīvo deviņus gadus veca ņufu meitene Nika, kucēni Upene, Uva, Universo un Uldits, viņu mamma Chikita, kā arī Norvičas terjeri Marta, Bille, Cimdiņš un Genoveva.
Ņūfaundlendietis ir piemērots mīlulis kā senioram, tā ģimenei ar bērniem. Protams, tad atbildība par suņa audzināšanu jāuzņemas pieaugušajiem. Ņufs ir labsirdīgs, pašpietiekams, līdz ar to viņam nav problēmu sadzīvot ar jebkuru citu suņu šķirni. Ir jāatrod laiks, lai sakoptu suņa kažoku, vai jārod finanses, lai atrastu frizieri, kas to izdarīs profesionāli. Labos apstākļos ņufs nodzīvo laimīgu mūžu līdz vienpadsmit gadiem. Šim sunim nav ģenētisku saslimšanu vai veselības problēmu, bet svarīgi, lai ņūfaundlendietis ikdienā kustētos, jo pēc dabas ir slinks un guļ līdz astoņpadsmit stundām dienā.
– Jo lielāks suns, jo vairāk barības viņam vajag, līdz ar to arī izmaksas ir dārgas – šis ir mīts. Pieaugušam sunim dienā vajag trīssimts gramu sausās profesionālās barības. Ja izvēlas naturālo barību, jāatceras, ka ņufam patīk paēst un varētu būt problēmas ar aptaukošanos. Ja ēdiens nebūs pilnvērtīgs, cietīs suņa kažoks – tas vairs nebūs skaists un kļūs grūtāk kopjams. Tāpat ja šīs šķirnes suņus sterilizē vai kastrē, bojājas spalvu struktūra un kažoku nav iespējams sakopt. Tādēļ jānodrošina, lai suns vai kucīte neklejo. Man pieder arī Norvičas terjeri. Ja viņi der trikiem un pareizai paklausības apmācībai, ņufs ir klātesošs, lai radītu mieru, atelpas brīdi un saņemtu pietiekami daudz taktilo sajūtu. Bērni man vienmēr prasa, kad centrā būs ņufs, jo šis suns rada relaksējošu gaisotni telpā. Bērniem ceļas pašvērtējums, kad var pie pavadas vest lielu suni un viņš klausa. Kolēģi arī dabū savu daļu terapijas, samīļojoties ar suņukiem, un mājās dodas smaidīgi. Katru gadu mani suņi kārto kanisterapijas eksāmenu, jau ilgi sadarbojamies ar biedrību „Mēs saviem bērniem". No manas audzētavas pieci suņi strādā kanisterpijā. Maigās dabas dēļ viņi ir populāri visā pasaulē, šķirne apzināti selekcionēta, lai cilvēkiem palīdzētu, un šajos suņos nav ne kripatas agresijas vai sargāšanas instinkta. Viņi apzinās savu vērtību un piedod, nav ļaunatminīgi. Savējos bēdā ņufs neatstās, viņš apzinās riskus, briesmas un spēj aizstāvēt, ja vajadzīgs. Ņufi lasa cilvēka ķermeņa valodu, jūt noskaņojumu, pieskaņojas tam.
23.01.2026.