Ceturtdienas pēcpusdiena Madonas rajona bibliotēkā ievilkās līdz vēlai vakara stundai, jo cilvēki, kas bija atnākuši uz sarunu ar ekonomisti Raitu Karnīti, filozofu Igoru Šuvajevu un RSU profesoru Mārtiņu Zelmeni, ar interesi klausījās atbraukušo teiktajā un izteica arī savas domas vai jautājumus.
Sarunu vadīja un ik pa laikam nedaudz ķecerīgi aktivizēja filozofs Igors Šuvajevs, iesākumā dodot vārdu abiem viesiem.
– Diskusijas tēma ir par to, ko Latvija ieguvusi vai zaudējusi Eiropas Savienībā, – atgādināja Mārtiņš Zelmenis. – Es pārstāvu Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas vadības fakultātes reģionālās ekonomikas katedru, un maijā mums iznāca kolektīvs darbs par tēmu „Eiropas Savienības ekonomiskā politika un Latvija". Tajā apskatīti jautājumi, uz kādiem principiem funkcionē ES ekonomiskā politika, runāts par trim kompetenču zonām Eiropas Savienībā. Ir nozares, kas ir tikai ES kompetencē, tādas, kur ir dalītā kompetence, un nozares, kas ir koordinētajā kompetencē, ko nosaka dalībvalstis.
Kā zināms, galvenais saimniekojošais subjekts tirgus ekonomikā ir uzņēmējs, kas izveidojies uz privātā īpašuma bāzes, kas brīvi organizē uzņēmējdarbību. Atskatoties vēsturē, šādu tipāžu pasaulē redzam jau kopš 18. gadsimta.
– Šābrīža situācijai ekonomikā ir globāli iemesli, un tos pārvalda globālās organizācijas, – auditoriju tagadnē atgrieza Raita Karnīte. – Tas tāpēc, lai īstenotu divas lietas: lai varētu izplesties kapitālu turošās valstis (jo naudas plūsma no tām nāk uz nabadzīgajām valstīm), un, lai to varētu darīt, ir nepieciešami vienoti nosacījumi. Starptautiskās organizācijas rada šos nosacījumus, pakļaujot valstu valdības, kas ir vienojušās par to brīvprātīgi. Valstīm ir svarīgi ļaut savam kapitālam strādāt mazāk attīstītajās valstīs, kur ir lēts darbaspēks, dabas resursi, kur vairāk var paņemt. Ir izveidoti vienoti spēles noteikumi, un tie ir veicinājuši to, ka finanšu sfēra ir atdalījusies no savas dabiskās valdnieces – ražošanas. Nauda ir kļuvusi patstāvīga, tā ne tikai nodarbina darbaspēku, bet nodarbina arī pati sevi un rada savu ekonomiku, kas, protams, ir nestabila. Ražošana balstās uz vērtības radīšanu, kas dod labklājību, taču naudas kustība nerada vērtību, bet gan naudas pārvietošanu no viena pie otra. Un, ja pārvietošanas brīdī kāds šo naudu aiztur – iebāž kabatā vai zeķē -, rodas problēmas, un problēmu šobrīd patiešām ir daudz.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto