Radošums bieži atrod izpausmi klusos, mierīgos procesos, un sveču liešana ir viens no tiem. Tas ir vaļasprieks, kurā savienojas pacietība un vēlme radīt mājīgumu ne tikai sev, bet arī citiem, un par to rūpējas INESE MOSĀNE.
Inese ir uzaugusi Varakļānos, beigusi Varakļānu vidusskolu, bet šobrīd jau vairāk nekā 11 gadus par mājām sauc Rēzekni. Viņa ir mamma diviem foršiem bērniem – Matildei un Martinam un sieva vislieliskākajam vīram Andrim.
Jau kopš bērnības Inesei ir paticis veidot dažādas lietas.
– Dažkārt skatoties uz lietām, kas kādam nav vajadzīgas un stāv noliktas malā, es redzu ideju un gribu tās atdzīvināt jaunā veidojumā. Sveces apkārt man ir visu laiku. Arī bērnībā patika kausēt sveču atlikumus un no tiem radīt jaunas, dažādās formiņās, – atminas Inese. – Sapnis par sveču izgatavošanu man bija jau sen, taču vienmēr tas tika pabīdīts "tālākajā plauktiņā", vienmēr šķita, ka trūkst laika, nenoliegšu – arī finanses bija noteicošs faktors, jo ieguldījums sākumā ir diezgan liels. Pagājušā gada rudenī, kad pienāca garie rudens vakari, nolēmu, ka šis sapnis ir jārealizē. Tā sākās mans sveču piedzīvojums! Veicu pirmo nepieciešamo materiālu pasūtījumu, daudz lasīju par sveču izgatavošanu, to veidiem, skatījos pamācošus video, meklēju idejas, ko realizēt. Bērnībā visi radinieki svētkos bija apdāvināti ar maniem apsveikumiem un pašdarinātām dāvanām. Skolā viennozīmīgi viena no mīļākajām stundām bija mājturība. Arī esot mamma, vienmēr piesakos palīdzēt noformējumu radīšanā svētkiem dēla izglītības iestādēs. Man tas dod gandarījumu, es piepildos ar enerģiju un prieku, ja es ko radu. Un šobrīd tās ir sveces.
Taujājot, kas visvairāk aizrauj sveču radīšanas procesā, Inese pastāsta: – Laikam jau tas process kopumā. Man patīk vērot, kā vasks kūst, kā tas maina krāsu, pievienojot krāsvielas, aromāts, kas piepilda māju, kad tiek lietotas aromātiskās eļļas. Katra detaļa, ko veidoju, ir kā pārsteigums, jo nekad nevar paredzēt, vai, vaskam atdziestot, krāsa saglabās toni, un smarža būs pietiekami spēcīga. Sākumā sveču liešana noteikti bija atslēgšanās no visa. Radot sveces, es iegrimstu tajā procesā un mans prāts atslēdzas no ikdienas. Taču šobrīd tā ir mana ikdiena. Arī bērni piedalās sveču radīšanas procesā, ļauju viņiem izņemt gatavās sveces no veidnēm, izvēlēties aromātus. Sveces gatavoju no sojas vaska, kas ir videi draudzīgs un atjaunojams resurss. Arī šis bija viens no faktoriem, kāpēc izvēlējos radīt savas unikālās sveces. Laikā, kad mums apkārt ir tik daudz piesārņojuma, savā mājā gribas ko videi draudzīgāku, salīdzinot ar to, ko var nopirkt veikalā. Ir jābūt idejai un tai labajai sajūtai sevī. Noskaņa atnāk pati, kad esmu iegrimusi procesā, un katrā svecē ielieku daļiņu sevis, savas labās domas, mīlestību un pateicību visiem, kas novērtē to, ko daru.
Sveces un radoša darbošanās nav vienīgais, kas iedvesmo un sagādā prieku. Inese teic, ka tas ir laiks ar ģimeni.
– Ģimene mani iedvesmo un ir lielākie atbalstītāji. Kulinārija arī man ļoti patīk, kūciņas, cepumi, dažādi saldie ēdieni tiek gatavoti regulāri. Pavasaris un vasara noteikti ir laiks, kad mani var atrast siltumnīcā. Ļoti patīk audzēt puķes, zemenes, dārzeņus. Mani laikam vairāk uzrunā pats process, nekā jau gatavs rezultāts. Arī ar svecēm ir līdzīgi, pats radīšanas process man ir kā enerģijas uzlāde, un tad jau gatavais rezultāts iepriecina kādu citu, – prieku pauž Inese. – Cilvēkiem sveces laikam vairāk asociējas ar rudens un ziemas garajiem vakariem, bet man tas ir nemainīgi visa gada garumā. Katrai sezonai ir piemeklējams savs aromāts, arī formu izvēle. Svētki mums ir visos gadalaikos, un skaisti sveču dekori papildina svētku noskaņu un ienes mājās patieso noskaņu.
Kad sāku gatavot pirmās sveces, pat nenojautu, kā tas viss tālāk izvērtīsies. No sākuma apdāvināju ģimeni, draugus, paziņas. Mājās visu laiku testēju gatavās sveces, pārbaudot degšanas ilgumu, degšanas diametru, jo man ir svarīga kvalitāte. Pēc tam dāvināju sveces dažādiem uzņēmumiem, kur tā bija kā lieliska reklāma man. Un pavisam pašsaprotami, ka cilvēki sāka mani uzrunāt, veikt pirmos pasūtījumus. Izveidojās pirmās sadarbības, un nolēmu izkāpt no savas komforta zonas un piedalīties arī amatnieku tirdziņos, kas bija brīnišķīgi – satikt cilvēkus, aprunāties un redzēt, kā viņi, iegādājoties manas sveces, smaida. Novadīju arī sveču liešanas meistarklasi superīgām dāmām un sapratu, ka tas mani iedvesmo – cilvēku smaids un patiesas emocijas.
Ziemassvētkos arī dalījos labajā un savas sveces dāvināju dažādiem labdarības projektiem.
16.01.2026.