Šonedēļ daudz kas norisinājās ierastajā ritmā. Tika sasauktas valdības un Saeimas sēdes, pieņemti svarīgi un mazāk svarīgi lēmumi. Tomēr šoreiz visus ikdienišķos notikumus, raizes un kaislības aizēnoja Vijas Artmanes harismātiskais diženums. Tūkstošiem cilvēku devās uz Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāli, lai ceļā uz Mūžības dārzu pavadītu leģendāro aktrisi, kino un teātra karalieni Viju Artmani.
Izcilās aktrises aiziešana mūžībā, milzīgā tautas mīlestība un vientulība, kādā viņa nomira, vēlreiz lika aizdomāties, cik nevērīgi un vienaldzīgi mēs dažkārt tomēr spējam būt.
Var jau tagad taisnoties un nepiekrist Krievijas TV raidījumā „Lai runā!" izskanējušajiem apgalvojumiem un viedokļiem, var iebilst pret faktu interpretāciju, bet daudzus no tiem diemžēl noliegt nevaram. Nevaram padarīt par nebijušu Vijas Artmanes aiziešanu no Dailes teātra pēc radošā darbā aizvadītiem 33 gadiem lomu trūkuma dēļ. Nevaram padarīt par nebijušu aktrises padzīšanu no dzīvokļa denacionalizētajā namā Rīgas centrā un bagātās, visu varošās Rīgas domes vienaldzīgo attieksmi pret aktrises lūgumu ierādīt citu dzīvokli, kaut gan katram bija labi saprotams, cik aktrisei bija svarīgi palikt iespējami tuvu savas dzīves galvenajai mīlestībai – teātrim.
Līdz pat aktrises 75. dzimšanas dienai varas elite neuzskatīja par vajadzīgu aktrisi pagodināt, parādīt kaut minimālu atzinību. 70. jubilejā viņu atcerējās un sveica vienīgi Krievijas prezidents, piešķirot Tautu draudzības ordeni. Arī tagad līdzjūtību tuviniekiem un aktrises talanta cienītājiem pirmais izteica Krievijas prezidents. Un arī ziņu par aktrises aiziešanu mūžībā pirmā pārraidīja Krievijas televīzija. Mūsu varasvīri pirmajās dienās nezin kāpēc klusēja…
Trešdien, kad Latvijas tauta atvadījās no savas teātra karalienes, grāmatplauktā sameklēju reiz jau izlasītu Vijas Artmanes grāmatu „Ziemcieši. Mirkļi no manas dzīves", lai uz teātra un kino leģendas dzīvi paraudzītos aktrises acīm, tieši tik daudz, cik Vija Artmane uz sevi, savu dzīvi ļauj palūkoties no malas. „Tā ir mana grāmata – tur neko tekstā nevar mainīt bez manas ziņas," radošajai komandai ne reizi vien atkārtojusi Vija Artmane.
Varbūt tā arī lai paliek – nemainīsim neko viņas dzīvē bez Viņas ziņas, izdzīvosim viņas pārdzīvoto, nemeklējot intrigas un „zemūdens akmeņus", bet vienkārši ļausimies Vijas Artmanes izspēlēto lomu burvīgumam.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA