Pateicoties daudzveidīgām baktērijām, kas atrodamas kefīrā, tā regulāra lietošana uzturā ne tikai novērš daudzas saslimšanas, bet pat palēnina novecošanās procesu — Kaukāza kalnu iedzīvotāji apgalvo, ka par savu ilgmūžību var pateikties tieši kefīram, arī Turcijā atrastajos Ābrahama tekstos minēts, ka patriarha ilgo mūžu nodrošināja fermentēta piena produkti.
Kefīrs ir pārliecinošs līderis starp dabīgajiem vitamīnu avotiem, satur A, B1, B2, B6, B12, C, D, E, H, PP vitamīnus, derīgās organiskās un aminoskābes, svarīgus mikroelementus – Fe, J, Ca, Na, Mg, P, Zn. Tas ir mazkaloriju produkts, veicina svara samazināšanos, paātrina vielmaiņu, papildina organisma ūdens rezerves. Par tā dzimteni uzskata Ziemeļosetiju, Kaukāza kalnu reģionu starp Krieviju un Gruziju, kur seno klejotāju skitu pēcteči osetīni kā pirmie to raudzēja un dzēra. Kefīrs tapa, ja pienā ievietoja ieraugu – kefīra „graudiņus", kuri saturēja apmēram 20 komponentus, to skaitā organiskās skābes un raugus. Osetīni ticēja, ka pirmos tādus senos laikos viņiem dāvājis pravietis Muhameds, un no iepriekšējā dzēriena iegūtos jaunos graudiņus glabāja kā noslēpumu. Kefīru gatavoja vienkārši – traukā ielietā pienā ievietoja kefīra ierauga gabaliņus un ļāva notikt fermentācijai. Jaunus ierauga graudiņus izaudzēja tikai no iepriekšējiem, sintētiskā veidā tos iegūt neprot vēl šodien. XX gadsimta sākumā kefīra labās īpašības pazina arī Krievijā, un Krievijas ārstu biedrība griezās pie piena apstrādes rūpnieka Nikolaja Blandova ar ierosinājumu uzsākt kefīra rūpniecisku ražošanu. Tas piekrita un nosūtīja savu darbinieci, divdesmitgadīgu skaistuli Irinu Saharovu pie Kaukāza kņaza Bek-Mirza Barčarova ar uzdevumu – sagādāt kefīra ieraugu. Kņazs, protams, skaistulē iemīlējās, piedāvāja sirdi un roku, bet atteicās izpildīt viņas lūgumu, un Irina sarūgtināta devās atpakaļceļā. Kņazs nolēma rīkoties filmas „Kaukāza gūstekne" stilā un lika viņu ceļā sagūstīt un atvest atpakaļ (tolaik Kaukāzā vēl pastāvēja tradīcija līgavas nolaupīt). No gūsta Irinu izglāba viņas ceļabiedru vēršanās policijā un draudi sūdzēties pašam caram. Tā kā aizvainotā skaistule kategoriski atteicās morālo kompensāciju pieņemt zeltā vai briljantos, neveiksmīgajam mīlētājam, lai izbēgtu no pamatīgām nepatikšanām, nācās apmierināt viņas lūgumu. 1908. gadā Maskavā pārdošanā nonāca pirmais ārpus Kaukāza ražotais kefīrs.
09.01.2026.