Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Dievu ogas jeb Dievu asaras

Redakcija

Autors • 18.10.2008.

Dievu ogas jeb Dievu asaras
Burtu lielums

Vasara ir laiks, kad tā pa īstam varam saēsties pilnām mutēm visdažādākās ogas. Šoreiz runa būs par vīnogām, kas rudens augļu pasaulē izceļas ar saldumu, sulīgumu.
Vīnogas – dievu ogas, sauktas arī par dievu asarām.

Senajiem grieķiem vīna dievs Dionīss bijis tas, kas vīnogulājus no Turcijas atveda uz Grieķiju. Tika uzskatīts, ka Dionīsa dievišķā forma ir vīnogulāji un vīns ir Dionīsa asinis. Pirmās ziņas par vīnogulāju kultivēšanu datētas ar 4000. gadu pirms Kristus.

Īstenībā šis stāsts par vīnogām domāts tiem, kas ikdienas steigā nebija pamanījuši Sarkaņu bibliotekāres Irēnas Bačukas laipno aicinājumu uz tikšanos ar vīnogu audzētāju Pēteri Siliņu no Kalsnavas, piedāvājot iespēju svētdienas priekšpusdienā Sarkaņu bibliotēkas izremontētajās telpās degustēt Madonas rajonā audzētās vīnogas. Uz tikšanos bija ieradušies interesenti un cilvēki jau ar vīnogu audzēšanas pieredzi.

Pēteris Siliņš sarunas sākumā uzsvēra, ka viņš ir vīnogu kolekcionārs, nevis selekcionārs, un ka ik gadu savu dārzu cenšas papildināt ar 10-20 jaunām vīnogu šķirnēm. Ar vīnkopību sācis nodarboties pirms 5 gadiem. Patlaban viņš savā dārzā, kas ierīkots bijušā ezera dibenā un padomju laikos kalpojis par lidlauku, var palepoties ar apmēram 100 vīnogu šķirnēm. Uz degustāciju vīnogu audzētājs bija atvedis 15 šķirņu, ko nogaršojām un vērtējām. Katram vīnogu baudītājam garšas kārpiņas ir atšķirīgas, bet kopīgi tomēr nospriedām, kuras no vīnogām, mūsuprāt, varētu ieņemt līderpozīcijas.

Ja vēlamies pavasarī stādīt vīnogas, vietu stādīšanai ieteicams sagatavot jau rudenī. Vīnogas nemīl vēju, tām nepieciešams aizvējš, patīk dienvidsiena, rīta puse, mazāk – vakarpuse. Ideālais attālums starp stādiem ir 2-2,5 m, bet var ievērot arī mazāku intervālu – 1-1,5 m. Izrok bedri 1 m platumā un 1 m dziļumā un to jau rudenī piepilda – pašā bedres apakšā ieber drazas, vecu apmetumu, citu porainu materiālu, ideāli – antracīta izdedžus vai kaut ko tamlīdzīgu gaisa cirkulācijas nolūkam. Centrā uzber nelielu grants uzkalniņu. Nākamā kārta – visbiezākā, piemēram, komposts, velēnas, organika, no bedres izraktā auglīgās augsnes virsējā kārta. Pēdējā kārta apmēram 30 cm bieza – smilts vai no bedres apakšas izraktā neauglīgā augsne drenāžai.

Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 18.10.2008.

Autore: INGRĪDA GAILĪTE
Sarkaņos

AUTORES foto


Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px